Austrumos no saules un ziemeļos no zemes. Inga Ābele

Iespējams, ka mūsdienu latviešu rakstniece Inga Ābele daudziem ir labāk pazīstama kā vairāku “Jaunā Rīgas teātra” iestudētu lugu autore. Viņas “Austrumos no saules un ziemeļos no zemes” ir dienasgrāmatas un ceļojumu apraksti. Grāmata izdota 2005.gadā apgādā “Atēna”, 167 lpp.

Saturu veido četras daļas – dienasgrāmatu pieraksti 2002. – 2004. g.: vienas vasaras laiks, Sibīrija – Augšbebri, Dagdā un K-esmu (par vasaru Kesmu ciematā Igaunijā). Ingas pārdomas un piedzīvotais. Interesantākās ir daļas par Sibīriju un Kesmu. “Dagdā”  liekas tāds drusku kā dzērāju stāsts (atvainojos).

Tagad zinām, kāpēc aizauguši kapi Sibīrijā – odu dēļ neravē. Tas nav iespējams – izravēt…

Jocīgi gan, ka pretī pa sādžu klunkurē kāds nebūt večuks un saka pa lielu gabalu: es ar latviets! Es ar latviski runāju!

Kad vēlāk guļu niedrājā jūras malā, domāju, cik stulbi būt angliski vai krieviski runājošam. Gandrīz kā apvainojums. Visur tevi saprot, visur esi kā uz delnas. Viņi mīlējas attālu no manis klusajā līcītī un es visu saprotu, visas šīs banālās frāzes. Man nāk smiekli un gribas mukt. Ja tas notiktu igauniski vai vispār bez vārdiem, tas mani neskartu vairāk par nemitīgiem kauji kliedzieniem.

Viņa ir godīga un tieša. Tas viņas vēstījumu padara vērtīgu.

Vērtējums: 3,5/5. Dagdā pie vainas. Es nesaku, ka par tādām lietām nevar rakstīt, bet tomēr maniem morāles principiem tas liekas kā dzeršanas slavinājums.