Amazone. No iztekas līdz jūrai. Džo Keins

Izdevusi izdevniecība “AGB” 2005.gadā sērijā “Tik un tā”, 312 lpp.

Džo Keins ir amerikāņu žurnālists, kurš piekrita piedalīties ekspedīcijā mēģinot pirmo reizi vēsturē izbraukt pasaules garāko upi Amazoni no tās iztekas Andu kalnos līdz pat Atlantijas okeānam. Ekspedīciju sāka 11 dalībnieki, bet dažādu apstākļu dēļ pamazām viņu skaits samazinājās un ieteku okeānā sasniedza tikai 4, Džo tai skaitā. Ceļotāji saskaras ar krasām klimata maiņām, vētrām un kukaiņiem, nāvējošām krācēm, nelaipniem un laipniem iezemiešiem, partizāniem un netieši arī ar Kolumbijas narkotiku tirgoņiem.

Augstie Andi bija nežēlīgi, taču caurspīdīgi, tie godīgi atklājās acij jūdžu jūdzēm jebkurā virzienā. Savukārt džungļos viss slēpās aiz krāšņi zaļām barikādēm. Šķita, ka brikšņi ir daudzķepains, iecietīgs nezvērs.

Autors stāsta aizraujoši, pārāk nekavējoties vietās, kas lasītājam varētu būt garlaicīgas, apraksta gan savus iekšējos pārdzīvojumus, gan sniedz vērtīgu informāciju par apvidu un iedzīvotājiem.

Atalaju mēs saodām vairākas jūdzes pirms tam, kad to patiešām ieraudzījām. Vējiņā, kas pūta no Tambo, Atalajas netīrumu, petrolejas un dīzeļdegvielas smirdoņa piejaucās saldskābajai džungļu puves dvakai, un tā bija pirmā pazīme, ka mēs ienākam modernajā pasaulē. Tad, upes kreisajā krastā, zaļās džungļu sienas vidū mēs ieraudzījām spīdam rievotā skārda jumtus un baļķu plostu, izdobtu kanoe un caurumainu alumīnija plakandibeņu flotili. [...] tālāk, izslējušās uz koka pāļiem, stāvēja ļodzīgas būves no dēļiem, auklām, ādām un papes. [...] Gar dubļaino krastu klaiņoja žurkas un cūkas, apstādamās zem caurulēm, lai paberzētu sānus. No krūmiem izjoņoja brūnas sejas un apstājās uz vienkāršās cementa rampas, kas tad arī ir Atalajas osta. [...] Ja neskaita mazītiņo Satipo ciemu, kas atrodas sešdesmit lidojuma jūdzes uz dienvidrietumiem, Atalaja ir pavisam viena, izolēta, vienīgā īstā pilsēta simtiem jūdžu jebkurā virzienā. 

Kopumā ceļojums ilga 6 mēnešus, pārvarot apm. 6700 km 1985. – 1986.gadā. Pirmo reizi grāmata izdota 1989.gadā. Pa šo laiku vietējo dzīve upes krastā noteikti ir mainījusies, tomēr visiem laivotājiem vai ceļotgribētājiem tā ir un paliek vērtīga lasāmviela.

Vērtējums: 5/5. Lieliska ceļojuma literatūra, bija sajūta, ka pati airējos ar kanoe pa Amazoni. Starp citu, šeit grāmatas fragments no “AGB”.