Izdevis apgāds “Atēna” 2006.g., norvēģiski izdota 2004.g., 160 lpp. Romāns saņēmis Brāges balvu – norvēģu labākais romāns 2004. Pārstāv Norvēģiju 80/80 topā.
Romāna galvenā varone ir mācītāja Līva, kas pirms gada ieradusies nelielā pilsētiņā Norvēģijas ziemeļos. Pārsvarā romāns sastāv no Līvas atmiņām par Vācijā pavadīto laiku, pārdomām un tiekšanās pēc kaut kādas atziņas par dzīvi. Arī pārdomas ir eksistenciālas – kā dzīvot, kā veidot attiecības ar citiem? Pētot vietējās tautiņas sacelšanos pirms daudziem gadiem, mācītāja cenšas saprast savas emocijas, rīcību.
Pastāv kaut kas tāds, kas ir izdarīts un ko nevar mainīt. Pastāv kaut kas tāds, kas ir beidzies un pagājis. Un tu vari gaudot, vari to raustīt un vilkt, taču tas neatgriezīsies.
Un, kamēr ir labi, nav nepieciešams, lai būtu patiesi.
Vienmēr esmu domājusi, ka tieši ziemeļu daba padara tur dzīvojošos cilvēkus tādus skarbus, nerunīgus, tādus pašus par sevi, sevī (vai pārpasaulīgajā?) iegrimušus.
Te viss bija tik liels, fjords, plakanā zeme aiz manis, un tālumā, tālu pāri, es otrā krastā redzēju zemi un tad atkal ūdeni, fjordu, kas stiepās garām pilsētai un tālāk uz jūru. Šaurā, tievā zemes un ūdens svītra, un pāri lielas debesis.
Ziemeļvalstu literatūrai ir kāds īpašs skanējums, kā salta vēja brāzma ar ledus kristāliņiem.
Vērtējums: 4/5. “Auksta” grāmata. Mācītājas iekšējā cīņa (ja tā to var saukt) mani nespēja aizkustināt.
Hanne Eštavīka dzimusi 1969.g. Norvēģijas ziemeļos. 1994.g. viņa debitēja literatūrā; “Mācītāja” ir viņas septītais romāns. Hanne saņēmusi vairākas literāras balvas un viņas grāmatas tulkotas daudzās valodās.
1 atbilde so far ↓
vvin! // Februāris 17, 2009 plkst. 7:12 pēcpusdienā |
grāmata par neko
un kāpēc gan ne
arī tukšumā kaut kas uzrodas, kaut vai saltā vēja dvesma
(kaut vai, lai spētu novērēt siltumu)
dažreiz man liekas, ka būtībā nekam nav jēgas un visu nosaka stils
jā, man likās, ka kaut kāds stils tur bija tajā grāmatā