Kā es neizlasīju “Bordžijas līgavu”

Atvainojos par ieilgušo klusumu. Centīšos laboties, jo rindā gaida daudzi grāmatu apraksti.

Lasīšanu biju uz brīdi pārtraukusi pēc tam, kad aplauzos ar Džīnas Kalagridisas “Bordžijas līgavu”. Šo grāmatu ieteica draudzene, kas mēdz lasīt arī nopietnu un labu literatūru, arī teksts uz aizmugurējā vāka šķita daudzsološs, tāpēc nepievērsu uzmanību izdevniecībai. Vairāk šādu kļūdu nepieļaušu. Ja būtu paskatījusies, ka grāmatu izdevis “Kontinents”, aiztaupītu sev pāris stundas, kuras pavadīju mēģinot tikt cauri pirmajām pārsimt lapaspusēm. Pēc tam aiznesu atpakaļ uz bibliotēku.

Teikšu īsi: prasta lubene. Sižets ir labs (par meiteni, kur spiesta ieprecēties Bordžiju ģimenē un beigās nonāk arī pāvesta galmā) un labā izpildījumā sanāktu lieliska grāmata. Bet visu izbojā tizlā valoda. Vai nu tā ir autores vaina vai arī tulkotājam rokas aug no pakaļas, bet valoda ir nebaudāma. Tik daudz liekvārdības. It kā gari un izsmeļoši apraksti, bet aprakstīto telpu vai cilvēkus tik un tā savā acu priekšā uzburt nespēj. Tas ir jādara ar piepūli. Tas ko Maksanss Fermīns “Opijā” spēj uzburt ar pāris teikumiem, Džīna nespēj divās lapaspusēs. 

Kā pilnīgs kontrasts ir Sāras Dinānas “Kurtizānes sabiedrotais”, ko lasu pašlaik. Arī sižets uz vēsturiskās Itālijas fona, bet valoda daudz baudāmāka. Izdevusi “Atēna”.

Pārdomas par lasīšanu

Pa šo nedaudz vairāk kā mēneša klusēšanas laiku, esmu izlasījusi 9 grāmatas. Pa starpu šīm deviņām atdūros pret vienu, kas manu lasītkāri nobremzēja uz kādu laiku. Runa ir par Frīdriha Glauzera “Gurrama: romāns par ārzemnieku leģionu”. Tēma it kā interesanta, bet stāstījums mani neizsakāmi garlaikoja, lasīju ar lieliem starplaikiem, noliku malā, atkal paņēmu un ap ceturto nodaļu beidzot nolēmu “man taču nav tā obligāti jāizlasa”. Te nu es nonācu uz domām, ka tomēr ir temati, autori kurus man nav interesanti lasīt vai vispār negribas pat sākt.

Agrāk vairījos no latīņamerikāņu un skandināvu autoriem. No pirmajiem tāpēc, ka nesimpatizēja viņu darbos atspoguļotā pasaules uztvere (vismaz es tā biju iedomājusies), visas tās intrigas, rančo, sombrēro, tekila, tuksneši, noziedzība, spoki utt. Tagad atzīstu, ka kļūdījos. Piemēram, Huana Rulfo “Pedro Paramo”, kas būtībā ir maģiskā reālisma stūrakmens, man ļoti patika. No otrajiem – skandināviem – vairāk vai mazāk vairos joprojām. It īpaši norvēģiem ir tādas skarbas ģimenes sāgas. Skarbā ziemeļu daba atstāj iespaidu uz cilvēku domāšanu un rīcību. Kā spilgts piemērs ir Hannes Eštavīkas “Mācītāja“, arī pavisam nesen lasītais Karla Juhana Valgrēna “Gaišreģis” ir diezgan skarbs darbs.

Pašlaik vēl pilnīgi neapgūts lauks man ir āfrikāņi. Pieļauju, ka būs zināmas grūtības ar darbu atrašanu, kurus es gribētu izlasīt. Senāk vergu tirdzniecība, pēc tam un tagad savstarpējie kari, bads un citi apstākļi, protams, ietekmē rakstnieku darbu saturu un man nepavisam negribas lasīt par divu cilšu savstarpējo karu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tie, kas seko līdzi šeit rakstītajam, būs ievērojuši, ka es nelasu visādas Danielas Stīlas, Rozamundes Pilčeres, Noras Robertsas un tamlīdzīgus “sieviešu romānus”. Starp citu, tas skan tā it kā tikai sievietes šādus romānus drīkstētu lasīt vai arī viņas drīkstētu lasīt tikai šādus romānus. Jā, godīgi atzīstos, ka kādreiz arī es lasīju šitās sēnalas. Tas bija vidusskolas laikā. Izlasīju kādus 20 un sapratu, ka visi viņi būtībā ir vienādi un man par seklu. Man nav nekas pret romantiku, mīlestības romāniem, bet ne tādā līmenī kā augstāk minētās autores cep. Bet nekad nesaki nekad, arī Zimmels nav tālu no viņām….

Grāmatu apskati būs pavisam drīz.

Baltijas grāmatu svētki 2008

Nākamajā nedēļas nogalē visiem grāmatu mīļotājiem ir iemesls čāpot uz Ķīpsalu. Tur no 28. februāra līdz 2.martam notiks 11. starptautiskā grāmatu izstāde “Baltijas grāmatu svētki 2008″.

Šī izstāde pamīšus tiek rīkota trijās Baltijas valstīs, šogad kārta Latvijai. Jāsaka godīgi, ka līdz šim uz grāmatu izstādi neesmu bijusi, bet šo plānoju apmeklēt. Visas dienas ir paredzēta plaša kultūras programma, šoreiz liels uzsvars uz krievu un latviešu literatūru un abu valodu attiecībām.

Visu izstādes laiku darbosies grāmatu apmaiņas punkts. Vai kāds zin pastāstīt, ko tas nozīmē?

[upd] Grāmatu apmaiņas punkts nozīmē – ņem līdzi savas grāmatas un apmaini pret citu grāmatām.  Ieeja bezmaksas (vismaz tā solīts avīzē). Un izstāde šogad gaidāma savādāka, jo beidzot visi izdevēji un saistītās institūcijas esot vienojušās kopīgā dziesmā, nevis kā citus gadus – katrs to deķi uz savu pusi un tik uz pārdošanu spiež.

Ieraksti grāmatās

Lasīšana pašlaik virzās baigi lēni, bet izklaidei piedāvāju The Book Inscriptions Project – projekta autoriem iesūta grāmatās atrastos ierakstus, zīmītes utml.

Man līdz šim neko vairāk kā daudz laimes bla bla bla vai Annai skolas izlaidumā bla bla bla nav gadījies atrast. Izņemot reizi, kad romānā par Pēteri Pirmo atradu vecu 8. marta apsveikuma kartiņu, kas lika man aizdomāties kas bija sūtītājs, kas saņēmējs un kādas bija viņu attiecības.  

Tomēr citiem cilvēkiem veicas labāk:

Dearest of all my Cousins:

This is just to fill your
bookshelves, and, if you need to
pass some time away, you may
read it once over lightly—

Michael
6 April 1950

A 1944 copy of Green Mansions: A Romance of the Tropical Forest by W.H. Hudson.

Found at Capitol Hill Books in Washington, DC.

…..un daudz citu smieklīgu, sirsnīgu, nopietnu, māksliniecisku, nesaprotamu ierakstu.

Lasītākās grāmatas 2007

Jau ceturto gadu Latvijā ir savdabīgs konkurss “Lielā lasītāju balva”, kurā apkopo rezultātus par lasītākajām grāmatām publiskajās bibliotēkās. Tad nu 2007 gadā lasītākās grāmatas bibliotēkās bija:

• oriģinālprozas žanrā – Lolita Puncule “Daugavas vizbules sirds”
• dzejas grāmata – Kornēlija Apškrūma “Priekā un skumjās rakstīti panti”
• bērnu oriģinālliteratūra – Juris Zvirgzdiņš “Pēdējais pūķis un Artūrs Uū”
• dokumentālā oriģinālliteratūra – Imants un Rimants Ziedoņi “Mežu zemē Latvijā”
• tulkotā daiļliteratūra – Aleksandra Mariņina “Vientulības gaudojošie suņi”
• tulkotā bērnu grāmata – Vallika Aidi “Ko darīt, Anna?”
• tulkotā dokumentālā literatūra – Anna Poļitkovska “Putina Krievija”

2007. gada konkursā piedalījās 537 publiskās bibliotēkas. Konkursā vērā tiek ņemti tikai 2006. gadā izdotie darbi, tātad pavisam svaiga literatūra.

Lasītāju izvēle Valmieras rajona bibliotēkās (šiem ieviesusies gadskaitļa kļūda) man patīk vairāk:

• oriģinālproza – Imants Ziedonis, Nora Ikstena “Nenoteiktā bija”, M. Geidāne “Izrautās saknes”
• oriģināldzeja – Maija Laukmane “Gaisma nedara sāpes”, Igo “Bezgalīgs tuvums”
• bērnu oriģinālliteratūra – Viks “Pakrastnieki”, Inese Zandere “Pingus Posta piedzīvojumi”, Inese Zandere “Ja tu esi sivēns”
• dokumentālā oriģinālliteratūra – M. Vērdiņš “Aktrise: Mirdza Martinsone: viegli, ar tušas spalvu iezīmēta: teātra dekoratora piezīmes”, S. Geikina “Klētnieki: ar grimu, bez grima”, I. Vārpa “Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem”
• tulkotā daiļliteratūra – Kolīna Makkalova “Pieskāriens”, K. Hanna “Dzīvā mīlestība”, Daniela Stīla “Solījums”
• tulkotā bērnu literatūra – De Mari Silvana “Pēdējais elfs”, J. Freja “Trakā klase: Krokodils mugursomā”, E. Švarcs “Šausmu stāsti tumšām novakarēm”
• tulkotā dokumentālā literatūra – A. Bīvors “Olgas Čehovas noslēpumi”, D.E. Mērfijs “Ko zināja Staļins”

No visas Latvijas topa neesmu lasījusi nevienu grāmatu, “Mežu zemē Latvijā” varētu izlasīt, bet pārējās nav īsti manā gaumē. No Valmieras topa lasīju “Nenoteiktā bija”, vēl varētu palasīt tulkoto dokumentālo literatūru. Tulkotā daiļliteratūra diezgan liels sū***, kas jau bija gaidāms.

Atskatoties uz 2007. gadu/Plāns 2008. gadam

Ar Džeka Keruaka “Ceļā” noslēdzās mans 2007. gada grāmatu lasīšanas “maratons”. Bija stingri noteiktas 12 grāmatas – katram mēnesim pa vienai. Sākumā domāju, ka neko vairāk arī neizlasīšu. Jau maija beigās bija skaidrs, ka sākotnējā doma ir aplama. Jūnijā tapa šis Grāmatplaukts.

Kopumā saskaitot pagājušajā gadā esmu izlasījusi 45 grāmatas, vidēji 3,75 grāmatas mēnesī. Nav slikti. No tām 7 bijušas latviešu autoru grāmatas (dominē Ziedonis ). Viena bijusi audiogrāmata, 3 grāmatas lasītas angļu valodā. Pārsvarā lasīta mūsdienu tulkotā daiļliteratūra un klasika, arī dažas grāmatas par vēsturi un ceļojumiem. Par iecienītāko izdevniecību droši var saukt izdevniecību AGB ar savu Vēja suni. Ja jūs tagad prasītu, kura man šķiet foršākā/labākā/mīļākā whatever no izlasītajām 45 grāmatām, man būtu ļoti grūti atbildēt. Noteikti Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita”, Aksela Muntes “Stāsts par Sanmikelu”, Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēle”. Šīs ir grāmatas, kas vēl ilgi paliks atmiņā un pēc gadiem gribēsies izlasīt vēlreiz.

Laiks negaida, tāpēc ķeršos pie 2008. gada plāniem. Šogad tik stingra plāna nebūs, tomēr man ir neliels sarakstiņš - 10 grāmatas, kuras būtu forši izlasīt 2008.gadā:

[upd] Izpildot tiberta lūgumu – pievienoju pamatojumu izvēlei

• Virdžīnija Vulfa: Uz bāku  – sen gribu ko no Vulfas izlasīt, šis nosaukums iespiedies atmiņā kaut kāda iemesla pēc
• Salmans Rušdi: Klauns Šalimars (vai cita) – reizi dzīvē arī kaut kas no Rušdi jāizlasa, par klaunu šķita interesants sižets
• Pēters Hēgs: Smillas jaunkundzes sniega izjūta – savā laikā traki slavēta grāmata, tāpēc jāizlasa beidzot arī man
• Maksans Fermīns: Sniegs (vai cita) – kaut kas ieteica
• Hermanis Hese: Pasakas – ieteica, bez tam patika “Stikla pērlīšu spēle”, ceru, ka pasakas būs tikpat saistošas
• Milans Kundera: Atvadu valsis (vai cita) – likās saistoša anotācija
• Pauls Bankovskis: Eiroremonts – Bankovskis tāpēc ka Bankovskis
• Stīvens Kings: Zvēru kapiņi (vai cita) – ieteica
• Tālis Tisenkopfs: Uzburtā vieta – diezgan daudz jau runāts par šo grāmatu, gribu izlasīt
• Boriss Pasternaks: Doktors Živago – cilvēku likteņgaitas Krievijai interesantā laikā, bet būtībā nejauša izvēle

Protams, turpinās 80/80 – mans grāmatu ceļojums.

Topi: Iedvesma nākamajam gadam

Gadam tuvojoties beigām tradicionāli tiek veidoti dažādi topi. Tie parāda, kas aizejošajā gadā ir bijis tas populārākais vai labākais konkrētā kategorijā. Topiem ir vēl viena forša nozīme - tie palīdz orientēties lielajā produktu u.c. lietu gūzmā. Mani interesē grāmatu topi – best tādi un best šitādi. Laba iespēja paskatīties, kas tad 2007. gadā ir bijis the best un ko varētu iekļaut nākotnes lasīšanas sarakstā.

Sāksim ar labākajām ceļojumu grāmatām The 86 Greatest Travel Books of All Time. No šī saraksta esmu lasījusi tikai Lorensa Darela “Kipras rūgtie citroni”.

Konkrēti par 2007. gadu 100 Notable Books of 2007. Turpat arī iepriekšējo gadu saraksti.

(Design by Paul Sahre; photograph by Tony Cenicola)

Ja iepriekšējais saraksts liekas par garu vai kā citādi gribas vēl ko, tad ir arī The Top 10 Best Books of 2007 no tā paša NY Times; tops balstīts uz kritiķu apskatiem. Turpat arī iepriekšējo gadu topi.

Times Online piedāvā dažādus topus un ieteikumus, piemēram, kādus kriminālromānus lasīt Ziemassvētkos, ko lasīt šonedēļ, pārdotākās daiļliteratūras grāmatas cietos vākos utt.

Un galu galā trīs virtuālās bibliotēkas, kur varat meklēt, ko lasījuši citi un kas varētu patikt jums: readme.cc, LibraryThing.com, What Should I Read Next?.

Vienīgā nelaime, ka visi topu saraksti ir UK/Amerikas gaumes atspoguļotāji. Latvijā kāda daudzmaz aptveroša grāmatu topa nav. Var meklēt bibliotēkās lasītāko grāmatu topus un katra grāmatu izdevēja/pārdevēja regulāri publicētos pārdotāko grāmatu topus.