Literatūras teorija. Džonatans Kalers

Izdevis Literatūras un filozofijas portāls 1/4 Satori 2007.gadā sērijā “Ļoti saistošs ievads”, 176 lpp. Oriģināls pirmo reizi izdots 1997.gadā.

“Literatūras teorija” tiek reklamēta kā grāmata, ko būtu vērts izlasīt ikvienam, kas vēlas ne tikai lasīt literatūru, bet arī domāt par to. Savukārt “ļoti saistošs ievads” vedina domāt par aizraujošu kādas tēmas/problēmas pamatu (ievads taču!) izklāstu. Neļaujiet sevi maldināt. Bez iepriekšējām zināšanām par literatūru (teoriju) lasīt būs grūti par: teoriju par teoriju, valodu, nozīmi, poētiku, identitāti, subjektu un citām tēmām. Termini un svešvārdi prasās pēc skaidrojošās vārdnīcas un vietām gribas palabot tulkoto tekstu uz vienkāršākiem vārdiem.

Otrajā nodaļā par to, kas ir literatūra, autors apgalvo:

Literatūras fiktīvums nošķir literatūras valodu no citiem valodas lietojuma kontekstiem, ļaujot brīvi interpretēt, kāds ir literārā darba sakars ar pasauli.

It visu, kas šķitis jēgpilns, literatūra spēj padarīt par bezsakaru, pacelties tam pāri, pārveidot to, izraisot jautājumus par tā leģitimitāti un adekvātumu.

Un vēl citās nodaļās:

Vai nav labāk cienīt autorus par to daiļrades spēku, kas veicina nebeidzamas pārdomas un pieļauj dažādus lasījumus, nevis par to, kas, mūsuprāt, ir darba sākotnējā nozīme?

Lasītājiem žanri nozīmē noteiktas konvencijas un gaidas – lasīdami detektīvu vai romānu, lirisku dzejoli vai traģēdiju, mēs meklējam atšķirīgas lietas un izdarām atšķirīgus pieņēmumus par to, kas izrādīsies būtisks.

Vai zinājāt, ka literārie darbi ir ietekmējuši sabiedrisko domu pat tik lielā mērā, ka virzījuši vēstures attīstību un lielas pārmaiņas? Un vai zinājāt, ka romāns līdz 20. gadsimtam netika uzskatīts par nopietnu literāru formu?

Tas nav ievads “kas ir kas” stilā. Kalers drīzāk iemet lasītāju dažādu literatūras teorijas un analīzes pieeju diskusiju un strīdu vidū. Nekādu lielo skaidrību literarūras teorijas iesācēju prātos šī grāmata neviesīs, bet filoloģijas studentiem varētu būt patiesi noderīga. Literatūras skolotājām arī….

Vērtējums – šoreiz izpaliek, jo būtu bezjēdzīgs.

Nogalināt Rasputinu. Endrū Kuks

“Nogalināt Rasputinu. Grigorija Rasputina dzīve un nāve” izdevis apgāds “Jumava” 2007.g., angliski izdota 2005.g., 210 lpp.

Britu žurnālista un pētnieka Endrū Kuka darbs par Rasputinu atklāj jaunus faktus par viņa nāves apstākļiem, kas balstīti un nopietnas izmeklēšanas rezultātiem. Autoram bijusi pieeja Lielbritānijas izlūkošanas dienesta darbinieku arhīviem, notikušas sarunas ar šo cilvēku radiniekiem, jauni pierādījumi arī no Krievijas puses.

Grāmatā sīki pētītas Rasputina dzīves un nāves apstākļu pretrunas, mēģinājums noskaidrot patiesību par Rasputina slepkavību. Lai gan paliek neatbildēti vairāki jautājumi par sīkākām notikumu niansēm, autoram mērķi izdodas sasniegt.

Par Rasputinu zināju diezgan daudz, diezgan regulāri arī TV rāda kādu dokumentālo filmu par šo savādo personību Krievijas pēdējā cara galmā. Tomēr uzzināju jaunas, vēl nezināmas lietas: galvenokārt jau to, ka angļi bija ieinteresēti atbrīvoties no Rasputina, jo bija diezgan pamatotas aizdomas, ka Rasputins ir provāciski noskaņots, vismaz viņš ļoti centās ar carienes palīdzību panākt Krievijas izstāšanos no kara. Ļoti iespējams, ka tieši viens no angļu izlūkdienesta darbiniekiem raidīja trešo, liktenīgo šāvienu Rasputina virzienā.

Ja Rasputins būtu tikai apdāvināts dziednieks, kas ārstē troņmantinieku, viņš nekad neizpelnītos tādu negodu. Taču savienību – vājš cars, stipra cariene un sliktu slavu izpelnījies zemnieks, kas ātri saprata, kāda loma viņam jāspēlē, lai nezaudētu carienes uzticību, – izraisīja piedauzīgas runas, necieņu un izsmieklu. Kad imperatoru pāris sāka zemoties šā nesakarīgā, pa pusei lasīt un rakstīt nepratēja zemnieka priekšā, izzuda visparastākā cieņa.

Nav zināms, vai Lielbritānijas izlūkdienesta virsnieki tuvojās Jusupovam un Dmitrijam Pavlovičam ar domu pilnvarot viņus slepkavībai vai jau pašā sākumā uzzināja par apņemšanos Rasputinu noslepkavot un darīja visu, lai šo iespēju izmantotu sev par labu. Jebkurā gadījumā sadarbības pašos pamatos bija ilgstošas personīgas attiecības starp Jusupovu, Stīvenu Eliju, Džonu Skeilu un Osvaldu Reineru.

Starp citu, sākumā tapa BBC dokumentālā filma pēc grāmatas autora materiāliem un tas pamudināja viņu pētīt dziļāk un sarakstīt grāmatu. Nesen iznākusi grāmata ar Rasputina meitas atmiņām par tēvu, ko reklamē kā beidzot īsto patiesību atklājošo grāmatu. Nezinu, ko gan viņa tur tādu varētu rakstīt – apgalvo, ka tēvs īstenībā nav bijis dzērājs un manipulators? Ja kāds ir lasījis, pastāstiet. Man tomēr vairāk gribas uzticēties šim uz arhīva materiāliem balstītam pētījumam.

Vērtējums: 4,5/5. Autors vietām atkārtojas, neuzzināju visas atbildes, bet varbūt autoram tādu nebija. Visi arhīva materiāli vēl nav pieejami.

Best Walks in Britain. Tom Quinn

Manās rokās ir nonācis Toma Kvinna (Tom Quinn) ceļvedis “Best Walks in Britain”. Izdevējs Silverdale Books, atkārtotais izdevums 2007.gadā. Gandrīz visu fotogrāfiju autors Pauls Feliks (Paul Felix). Cena: 12,99 mārciņas.

Šis ceļvedis piedāvā 20 garās distances (īsākais maršruts ir 48 km, garākais 322 km!) pastaigu/pārgājienu maršrutus pa visu Lielbritāniju (iekļaujot Ziemeļīriju). Daļa no maršrutiem ir nacionālās takas, tātad oficiāli noteiktas un labi marķētas. Tā kā visi maršruti ir labi iezīmēti, šis nav soli-pa-solim ceļvedis, katrs maršruts ir aprakstīts vispārīgi, vairāk uzmanības pievēršot pa ceļam apskatāmajām vietām. Katram maršrutam ir orientējošā karte un ilustrējošas fotogrāfijas, kā arī pamatinformācija par maršruta sākumu un beigām, nokļūšanu tur, garumu, citiem noderīgiem ceļvežiem un kartēm un mājas lapu, ja tāda ir, bet maršruta veikšanai noteikti jāmeklē sīkāka karte vai arī grāmata par attiecīgo maršrutu. Grāmata būs noderīga katram, kurš vēlas nesteidzoties izbaudīt Lielbritānijas dabu, arhitektūru, ģeoloģiju un vēsturi. Jā, jā, Lielbritānija nav tikai vieta, uz kurieni latvieši brauc strādāt, tur ir daudz ko redzēt un vietas tiešām ir skaistas.

Jāsaka, ka kopumā Lielbritānijā ir vairāki simti pastaigu un pārgājienu taku un šāds tūrisma veids ir populārs un ar senām tradīcijām. Taku veidošana un esošo saglabāšana aizsākās 1932. gadā, bet jau sen pirms tam britu rakstnieki (Čārlzs Dikens, Tomass Hārdijs), dzejnieki (piemēram, Viljams Vodsvorts) un citi devās regulārās pastaigās un pārgājienos pa gleznainajiem apvidiem.

14,99 eiro. Frederiks Beigbeders

Ja nav lasījuši, tad vismaz par šo grāmatu ir dzirdējuši lielais vairums ļautiņu. Izdevis apgāds Zvaigzne ABC 2004.g., 232 lpp. Kā lielās pats autors, par šo grāmatu viņu atlaida no darba.

 Šai intelektuālajā reklāmas pasauli atmaskojošajā “trillerī” realitāte savijusies ar izdomātiem stāstiem tik ļoti, ka grūti šīs divas pasaules nodalīt. Iespējams, autors to darījis ļoti apzināti, jo reklāma jau arī būtībā ir izdomāti stāsti. Grāmata ironizē par patērētāju sabiedrību, reklāmām un liek arī aizdomāties, cik atkarīgi un negausīgi esam. Uzskatāmi tiek parādīts kādi reklāmu/zīmolu vergi mēs esam.

Daži labākie citāti/domas (to ir daudz…):

•  
  • Es tērēju, tātad esmu.
  • Jūs sasaista ar kredītiem, kas jāatmaksā, ikmēneša maksājumiem, dzīvokļa īri. Jums pa reizei uznāk melnie? Miljoni bezdarbnieku to vien gaida, kad jūs atbrīvosiet vietu.
  • Līdz pat 70.gadiem Normandijas kamambēram bija desmit dažādas garšas nianses, šodien – ne vairāk par trim (pateicoties termiski apstrādātā piena standartizācijai). – Tas ir traģiski un šāds liktenis attiecināms uz daudziem pārtikas produktiem.
  • Bezdarbnieki ir nelaimīgi tāpēc, ka viņiem nav darba, bet tie, kas strādā, – tāpēc, ka tiem darbs ir.
  • Cilvēki padara sev galu, jo pa pastu saņem tikai reklāmas materiālus…
  • Vienīgi garlaicība ļauj izbaudīt tagadni, taču visi tiecas pēc pretējā – [...] bēg no tās ar televīzijas, kino, interneta, telefona, videospēļu vai gluži vienkārši žurnālu palīdzību. [...] Dienā, kad visi būs samierinājušies ar garlaikošanos uz šīs planētas, cilvēce tiks glābta.
  • Cilvēki nezina, ko vēlas, tikmēr, kamēr viņiem to nepiedāvā.
  • Drīz vien valstis tiks aizvietotas ar uzņēmumiem. Mēs vairs nebūsim kādas valsts pilsoņi, bet gan apdzīvosim preču zīmes.

Jauks ceļvedis reklāmas pasaulē gan tiem, kas kaut ko no mārketinga sajēdz, gan tiem, kuri domā, ka Colgate zobu pastu izvēlējušies tikai pēc savas brīvas gribas apsvērumiem. Starp citu, iespējams, vieni no visu laiku veiksmīgākajiem reklāmistiem bija Hitlers ar Gebelsu. Piemēram, Gebelsam pieder frāze: “Jo lielāki meli, jo vieglāk tiem notic”.

Vērtējums: 5/5. Atļāvos savā grāmatā ar pildspalvu atzīmēt labākās vietas.

Kāpēc mēs tā sakām?

Jūlijs Andersons “Zvaigzne ABC” 2004. gadā izdotajā grāmatiņā apkopojis populāru izteicienu un jēdzienu skaidrojumus.

• Cita acī skabargu redz, savā baļķi neierauga. Saka, uzsverot, ka citiem mēs pamanām pat sīkus trūkumus, bet sev nemanām pat lielus//Mateja evanģēlijs
• Es zinu, ka neko nezinu. Sengrieķu filozofa Sokrata vārdi, kas minēti Platona darbā “Sokrata apoloģija”
• Dāvātam zirgam zobos neskaties. Saka, atgādinot, ka nav pieņemts interesēties par dāvanas vērtību//Izteiciens radies tāpēc, ka pēc zirga zobu nodiluma nosaka zirga vecumu un tātad arī vērtību
• Kas meklē, tas atrod. Bībelē, Mateja evanģēlijā (7:7) rakstīts: “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.”

Man ļoti patika skaidrojums izteicienam, ko tieši šodien lietoju: Iedot kurvīti – atraidīt pielūdzēju vai bildinātāju//Izteiciens radies sakarā ar senu franču paražu, ka saderinoties līgavainis pasniedza līgavai dāvanu greznā kurvītī. Ja saderināšanās izjuka, kurvīti sūtīja atpakaļ. 

Vispār daudzas ikdienas valodā lietotās tautas gudrības ir saīsinātas Bībeles pamācības. Šī grāmatiņa kādu laiku dzīvos manā rokassomiņā.

P.S. Ir iznākusi arī otrā daļa.

Divi garlaicīgi prozas darbi

Reizēm gadās iegrābties arī garlaicīgā literatūrā. Pa šo gadu man tādi ir patrāpījušies divi darbi.

Sun Tzu “Kara māksla” (”Art of War”). Ir gan grāmatas veidā, gan internetā izlasāma. Izlasīt šo seno ķīniešu pamācību grāmatu mani pamudināja raksts “Ilustrētajā Zinātnē” (decembra vai janvāra numurs) par karavadoņiem un kara mākslu. Tur šis padomu krājums tika pieminēts kā pat mūsdienu karavadoņus un uzņēmumus iedvesmojošs. Vairs neatceros konkrēti, bet bija pieminēti pāris lieli starptautiski uzņēmumi, kuri savā menedžmenta stratēģijā izmanto vairākus Sun Tzu padomus kara vešanā un aizsardzībā. Lasāmviela būtībā garlaicīga, bet šo to patiešām iespējams gūt un mācīties, ja viņa padomus spēj iztēlē pielīdzināt mūsdienu situācijai:

24. Attack him where he is unprepared, appear where
    you are not expected.

Šo pamācību var attiecināt uz konkurenci – izveido tādu produktu vai pakalpojumu, kāds nav konkurentam, vai par kuru konkurents domā, ka neesi spējīgs vai veidosi to vēlāk. Nu tā apmēram. Ja labi padomā, šis padoms velk arī uz melno PR. Vērtējums – grūti novērtēt, jo tas ir padomu krājums.

Tomass Hārdijs “Zem zaļojošā koka” (”Under the Greenwood Tree”). Angļu literatūras klasika, pirmā no Hārdija Veseksas novelēm. Šī ir viena no mana 2007. gada lasāmo grāmatu saraksta, izvēlējos, jo iepriekš no Hārdija nekas nebija lasīts. Domāju, ka neko vairāk no viņa arī nelasīšu. Ja daudziem Andrejs Upītis liekas garlaicīgs, tad Hārdijs viņu pārspēj. Lasīju angliski, kas lasīšanu tikai apgrūtināja, j0 Hārdijs lielāko daļu dialogu sarakstījis vietējā vecajā angļu dialektā: There`s your brother Bob just as bad – as fat as o porpoise – wi` his low, mean, “How`st do, Ann?” whenever he meets me. Un tā tālāk. Varētu būt interesanti angļu filologiem  Hārdijs ir uzrakstījis romānu gandrīz ne par ko – par kāda ciemata iedzīvotājiem, galvenā sižeta līnija vijas ap jauno skolotāju-flirtētāju un vietējo puisi Diku, kas viņā iemīlas un beigās piedabū viņu līdz precībām. Otra sižeta līnija -ierodas jauns mācītājs, kurš nolemj atteikties no baznīcas kora un iegādāties ērģeles, kas, protams, nepatīk vietējiem. Interesantākais ir brīdis, kā skolotāja ar viltu piedabūt tēvu atļaut viņai precēt Diku un kā viņa piekrīt precēties ar mācītāju, bet tad tomēr viņai ierunājas sirdsapziņa. Gandrīz meksikāņu seriāls Vērtējums 2/5.

Jaunais “Latvijas ceļvedis”

Šodien saņēmu jauno “Latvijas ceļvedi”, kas ir otrais papildinātais izdevums 2004. gada “Latvijas ceļvedim”. Izdevējs “Jāņa sēta”.

Jaunais Latvijas ceļvedis 2007. gadā veidots ievērojami atjaunojot un papildinot lielu popularitāti iekarojušo 2004. gada izdevumu. Jaunajā izdevumā ievērojami papildināti un aktualizēti apskates objektu apraksti un iekļauti jauni apskates objekti. Pilnībā atjaunotas visas Latvijas ceļvedī iekļautās kartes, pilnībā no jauna veidota praktiskās informācijas sadaļa.

Latvija sadalīta 10 sīkākos reģionos, labas un sīkas kartes, apskates objekti (1130 gab.) ar fotogrāfijām, praktiskās informācijas daļā norādītas naktsmītnes, ēstuves, muzeji un iespējamās aktivitātes katrā rajonā. Vienu vārdu sakot – viss kas nepieciešams ceļotājam. “Jāņa sētas” mājas lapā var nopirkt pa 8,95 Ls, veikalos un TIC gan jau pāri 9 Ls. Vēl jāpiebilst, ka grāmatai ir grāmatzīme – auduma striķītis ar CSDD bļembuku galā. Patīkami un noderīgi.

Ļoti gaidīju šo ceļvedi jau ātrāk, lieti būtu noderējis manā ceļojumā pa Latviju, īpaši kartes. Jaunākā Liepājas rajona tūrisma karte (buklets-karte) vispār likās marasms – mērogs nav un pati karte laikam domāta mērniekiem vai ģeologiem… Negribēja maksāt “Jāņa sētai” par normālu karti? Nūģi.