Paradīzi meklējot. Tūrs Heijerdāls

paradīzi meklējot“Paradīzi meklējot” ir slavenā norvēģu ceļotāja un pētnieka Tūra Heijerdāla pirmā grāmata. Stāsts ir par to, kā Tūrs ar sievu Līvu cenšas atrast paradīzi. Piedzīvojumu ir daudz, apraksti ir detalizēti. Paradīze tiek meklēta Marķīzu salās, Fatuhivā, bet tā arī netiek atrasta. It kā ir visi priekšnosacījumi – silts, skaista daba, ēdiens papilnam sākot ar kokosriekstiem un beidzot ar cūkām. BET. Iezemieši pamazām izmirst no balto cilvēku ievazātām slimībām. Ir kļuvuši slinki, nenovīdīgi un mantrausīgi.

Spilgts piemērs: Tūrs ar Līvu pameta iezemiešu ciematu un pārcēlās uz otru salas pusi pie kāda iezemieša vientuļnieka večuka. Pēc kāda laika viņus apciemoja viena iezemiešu ģimene, jo bija padzirdējusi, ka baltie večuku apdāvinājuši ar visādām mantām. Nevarējuši sagaidīt ģimeni atpakaļ, ieradās vēl citi. Visi, protams, ciemojās uz večuka rēķina, gaidīja dāvanas un beigās vēl sakūdīja večuku pret Tūru un Līvu, sak šiem ir nauda un tā ir svarīgāka par visu pārējo. Sākās sīkas ļaunprātības… Ar to arī Tūram un Līvai pilnībā pagaisa sapnis par paradīzi.

Savādā veidā grāmatā atstāstītie gadījumi savu aktualitāti nav zaudējuši. Gan par to, ka labi ir tur, kur mēs neesam:

– Paradīzi iemantos tas, – viņš rāmi ierunājās, – kurš atgriezīsies dzimtenē.

Viņš bija nodzīvojis Tahiti salā divdesmit gadu.

– Kur jūs esat dzimis? – es izbrīnījies vaicāju.

Viņš esot dzimis Londonā. Londonā!

– Eh, kad atceros Norvēģiju, – paspruka Larsenam. – Ērkšķogas vien ir ko vērtas!

Es apstulbu. Ērkšķogas. Visapkārt tāda tropu augļu bagātība, bet viņš jūsmo par ērkšķogām! Rādīju uz augļu un ziedu pilnajiem kokiem un krūmiem. Tomēr Larsens nosprauslojās tik nicinoši […]

– Vai tad iespējams to salīdzināt ar ērkšķogām! Iedomājies tikai: iezej dārzā un nekustēdamies ne no vietas, ēd ērkšķogas, cik ādā lien!….

gan par bezjēdzīgo patērētāju kultūru:

Kāda vajadzība viņiem, šiem savādniekiem, iegādāties trīsriteņu velosipēdu, šujmašīnu, veļu, lašu konservus eļļā? Nekādas vajadzības, gluži nekādas! Taču katrs grib, lai kaimiņš skauž, – sak, man ir krēsls, bet tu sēdi uz grīdas. Un kaimiņš arī jož pirkt krēslu un turklāt piedevām vēl kaut ko tādu, kā nav viņa draugam…

Ieej mājā – stāv krāsns. Bez dūmvada, bez skursteņa, saimnieks pat nezina, ko ar tādu krāsni dara. […] Krāsns atvesta no pašas Eiropas! – stāv par prieku saimniekam. Sašķiebusies, sarūsējusi, toties kaimiņi skauž.

Ak, cik patiesi!

Vērtējums: 4/5

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s