Čempionu brokastis. Kurts Vonnegūts

Noslēdzam šo raženo dienu ar Vonnegūta garadarba apskatu. Par Vonnegūtu biju dzirdējusi sen, ik pa laikam arī grāmatnīcā vai bibliotēkā pacilāju kādu viņa grāmatu, bet nekad nepaņēmu. Gada sākumā beidzot izlēmu kaut ko no Vonnegūta izlasīt un iekļāvu lasāmo grāmatu sarakstā “Čempionu brokastis” to īsuma dēļ. Ja nu nepatiks, vismaz nebūs ilgi jāmocās )

“Čempionu brokastis” (1973. gads) ir Vonnegūta dāvana sev 50-tajā dzimšanas dienā. Romāns ir Kilgora Trauta (Vonnegūta varonis vairākos viņa romānos, Kilgora stāsti tiek publicēti xxx žurnālos) braucienu uz Midlendsitiju un Dveina Hūvera jukšanu prātā. Beigās šie varoņi satiekas un Kilgora romāns noved Dveinu līdz pilnīgai sajukšanai. Pa vidam ir dažādas autora atkāpes, Kilgora stāstu pārstāsti, dažādu priekšmetu zīmējumi, pārdomas, iespraudumi, viņš ir ielicis pats sevi novērotāja lomā viesnīcas bārā Midlendsitijā. Lai izprastu visas autora domu lidojuma nianses, vajadzētu orientēties stipri labi Amerikas vēsturē un kultūrā.

Daži jauki citāti:

Ko es pats domāju par šo grāmatu? Tā mani šķebina, bet man jau no savām grāmatām vienmēr metas nelabi.

Skolotāji stāstīja bērniem, ka šajā gadā viņu kontinentu atklājušas cilvēciskas būtnes. Patiesībā 1492.gadā miljoniem cilvēku šeit jau dzīvoja pilnvērtīgu, radošu dzīvi. Vienkārši šajā gadā jūras laupītāji sāka viņus krāpt, aptīrīt un slaktēt.

…ļaudis ir spējīgi noticēt visam, ko tiem papūš, un kaismīgi turēties pie šādas ticības – pie jebkuras ticības.

Nav jēgas uztraukties par to, kas tev nepieder.

Vonnegūts pārsteidzošā veidā vienā rindkopā spēj gvelzt muļķības (piemēram, uzskaitīt gurnu apkārtmērus, arī šo to pikantāku, bet to te neminēšu, lai manu blogu nesāk apmeklēt attiecīgo vārdu meklētāji….), lai jau nākamajā savā manierē pasniegtu reālas problēmas.

Šoferis sāstīja, ka viņš vēl nesen esot bijis liels mednieks un makšķernieks. Viņa sirds vai lūza, iedomājoties vien, kādi šie purvi un šīs pļavas izskatījušies pirms nieka simt gadiem. – Un kad tu, cilvēks, padomā, kādus sūdus taisa lielākā daļa no visām tām fabrikām – veļas pulverus, kaķu barību, bezalkoholisko alu…

Šis citāts varētu pat būt autobiogrāfisks:

– Nespēju saprast, vai tu runā nopietni vai tikai āksties, – sacīja šoferis.

– Es pats arī nezinu, jo neesmu vēl noskaidrojis, vai dzīve ir nopietni ņemama vai nav, – teica Trauts. – Es zinu, ka tā ir bīstama un spēj nodarīt sāpes. Taču tas jau vēl nenozīmē, ka tā būtu jāņem nopietni.

Tā kā šī grāmata ir mans ievads Vonnegūta pasaulē, tad atturēšos no mēģinājuma skaidrot, ko viņš ar to domājis. Un tādā garā. Lasot dažreiz kaitināja autora novirzīšanās no galvenā sižeta, bet tagad, visu pārdomājot, jāsaka, ka man patika un es varētu izlasīt vēl kādu Vonnegūta darbu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s