Paradoksālā Latvija. Rimants Ziedonis

Paradoksālā Latvija. Rimants LiepiņšIzdevniecība “Dienas grāmata” 2006. gads, 236 lpp.

No tēva pie dēla tā teikt. Šo grāmatu gribēju izlasīt jau labu laiku, jo “Dienas Grāmatas” apraksts bija visai intriģējošs: Rimants apbraukājis Latviju un uzrakstījis par neparastiem cilvēkiem, kas šai zemes pleķītī dzīvo:

Nu, nav jau tā, ka Latvijā ir tikai Vecrīga ar Doma baznīcu, Dziesmu svētki, politiski ķīviņi un Dainu kalns. Es nespiežu nevienu ticēt, bet – Latvijā ir arī lidojoši akmeņi, nopietnas ežu un strausu kopienas, piramīdas Vidzemes mežos, meteorītu krāteri, kuru malās aug milzu apšu bekas, lokatori, kas uzmanīgi novēro Sauli, pasaulīgu vēju neskartas vietas un vides, bet pats galvenais – cilvēki. Cilvēki, kuriem sabiedriskie standarti nav tik ļoti svarīgi. Cilvēki, kuri par visām varītēm nespiežas VIP teritorijās. Cilvēki, kuri dzīvo un domā mazliet citādāk.

Ideja apsveicama un interesanta, tomēr tēvam ar “Kurzemīti” izdevies labāk, lai arī tur jāfiltrē saturs kolhozu un komunisma dēļ. Nav jau tā, ka man “Paradoksālā Latvija” nepatiktu, vietām grāmata bija pat ļoti interesanta, tomēr pāris lietas bija kā darvas pilieni medus podiņā:

  1. Autora rakstības stils. Varbūt es uzstādīju pārāk augstu literāro latiņu Ziedoņa dēlam, jo katrs tomēr raksta savādāk…Rimants ir žurnālists un kā žurnālistam tomēr būtu jāprot veidot teikumi bez “nu” gandrīz katra teikuma sākumā. Atstāj prastas sarunvalodas iespaidu, kas kaitina. Vēl reizēm doma tiek atkārtota…
  2. Paradoksālā Latvija. Daļu grāmatas gan gribētos dēvēt par “Paranormālo Latviju”, bet otru daļu par “Savdabīgo Latviju”. Autors ir gribējis parādīt neparasto Latvijā – neparastus cilvēkus un neparastas lietas, paradoksāls tomēr ir pārāk spēcīgs vārds. Bet sīkums par virsraksta interpretāciju, lielākas pretenzijas man ir pret “paranormālo Latviju”. Sanāk gandrīz tā, ka visas neparastās lietas, vietas un cilvēki Latvijā ir saistīti ar kaut ko paranormālu. Grāmatai būtu lielāka vērtība, jau autors būtu vairāk ticies ar cilvēkiem, kuri dara neparastas/inovatīvas lietas, veiksmīgi saimnieko uz lauku nolemtības un iznīcības fona utml. Nenoliedzu, ka paranormālas lietas pastāv, bet tik ļoti uz tām ieciklēties nevajag. Tas, ka, piemēram, Pokaiņos ir daudz āderu un spēcīgs magnētiskais lauks, nepadara to par pasaules līmeņa svētvietu un nav nepieciešams to kārtējā grāmatā pieminēt.
  3. Diezgan daudz drukas kļūdas. Korektore jau gan varēja pacensties kārtīgāk.

Tomēr apsveicami tas, ka autors īpaši necenšas vēl no savas puses pastiprināt kādas vietas vai cilvēka neparastumu un nozīmību, dot savu vērtējumu. Viņš raksta kā ir, pat pieraksta sarunu latgaliski (nebija viegli izlasīt ) ).

Kā vērtīgākos stāstus varu minēt stāstus par Īdeņu (zvejnieku ciemu pie Lubāna ezera), par Gārsenē dzīvojušu lidotāju, par lībieti Uldriķi Kāpbergu, kurš neatzina tā laika varu, par Miglānu salu, Edmunda Ozoliņa savāktie spoku stāsti, par pierādītāju Martu, par izgudrotāju Kārli Ploku un par Jāni Rasnaču, kurš Daugavpilī padomju gados izkāra Latvijas karogus un rakstīja pretpadomiskus saukļus uz māju sienām.

Ar laiku šī grāmata kļūs par kultūrvēsturisku liecību Latvijas vēsturē.

Vērtējums: 3/5

Ar šo grāmatu nolēmu sākt dot vērtējumu 5 baļļu sistēmā izlasītajam pieliekot to arī dažām agrāk lasītajām.

2 thoughts on “Paradoksālā Latvija. Rimants Ziedonis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s