Amazone. No iztekas līdz jūrai. Džo Keins

Izdevusi izdevniecība “AGB” 2005.gadā sērijā “Tik un tā”, 312 lpp.

Džo Keins ir amerikāņu žurnālists, kurš piekrita piedalīties ekspedīcijā mēģinot pirmo reizi vēsturē izbraukt pasaules garāko upi Amazoni no tās iztekas Andu kalnos līdz pat Atlantijas okeānam. Ekspedīciju sāka 11 dalībnieki, bet dažādu apstākļu dēļ pamazām viņu skaits samazinājās un ieteku okeānā sasniedza tikai 4, Džo tai skaitā. Ceļotāji saskaras ar krasām klimata maiņām, vētrām un kukaiņiem, nāvējošām krācēm, nelaipniem un laipniem iezemiešiem, partizāniem un netieši arī ar Kolumbijas narkotiku tirgoņiem.

Augstie Andi bija nežēlīgi, taču caurspīdīgi, tie godīgi atklājās acij jūdžu jūdzēm jebkurā virzienā. Savukārt džungļos viss slēpās aiz krāšņi zaļām barikādēm. Šķita, ka brikšņi ir daudzķepains, iecietīgs nezvērs.

Autors stāsta aizraujoši, pārāk nekavējoties vietās, kas lasītājam varētu būt garlaicīgas, apraksta gan savus iekšējos pārdzīvojumus, gan sniedz vērtīgu informāciju par apvidu un iedzīvotājiem.

Atalaju mēs saodām vairākas jūdzes pirms tam, kad to patiešām ieraudzījām. Vējiņā, kas pūta no Tambo, Atalajas netīrumu, petrolejas un dīzeļdegvielas smirdoņa piejaucās saldskābajai džungļu puves dvakai, un tā bija pirmā pazīme, ka mēs ienākam modernajā pasaulē. Tad, upes kreisajā krastā, zaļās džungļu sienas vidū mēs ieraudzījām spīdam rievotā skārda jumtus un baļķu plostu, izdobtu kanoe un caurumainu alumīnija plakandibeņu flotili. […] tālāk, izslējušās uz koka pāļiem, stāvēja ļodzīgas būves no dēļiem, auklām, ādām un papes. […] Gar dubļaino krastu klaiņoja žurkas un cūkas, apstādamās zem caurulēm, lai paberzētu sānus. No krūmiem izjoņoja brūnas sejas un apstājās uz vienkāršās cementa rampas, kas tad arī ir Atalajas osta. […] Ja neskaita mazītiņo Satipo ciemu, kas atrodas sešdesmit lidojuma jūdzes uz dienvidrietumiem, Atalaja ir pavisam viena, izolēta, vienīgā īstā pilsēta simtiem jūdžu jebkurā virzienā. 

Kopumā ceļojums ilga 6 mēnešus, pārvarot apm. 6700 km 1985. – 1986.gadā. Pirmo reizi grāmata izdota 1989.gadā. Pa šo laiku vietējo dzīve upes krastā noteikti ir mainījusies, tomēr visiem laivotājiem vai ceļotgribētājiem tā ir un paliek vērtīga lasāmviela.

Vērtējums: 5/5. Lieliska ceļojuma literatūra, bija sajūta, ka pati airējos ar kanoe pa Amazoni. Starp citu, šeit grāmatas fragments no “AGB”.

4 thoughts on “Amazone. No iztekas līdz jūrai. Džo Keins

  1. Ar Amazoni ir sarežģīti, jo daļa no Amazones saucās citos vārdos un laikam pat vēl nav īsti skaidrs, kuru no daudzām Andu kalnos sākošamies pietekām uzskatīt par Amazones sākumu. Šī ekspedīcija sāka no garākās pietekas. Ja ņem vērā pietekas (vai pareizāk teik satekupes līdzīgi kā Lielupei ir Mūsa un Mēmele), tad Amazone ir garāka par Nīlu.

    Like

  2. Šo grāmatu pērn Novembrī sāku lasīt, bet kaut kā pēc pāris lapaspusēm, man viņa apnikās. Bet tu tā saslavēji, ka laikam nāksies meklēt grāmatu skapī un mēģināt lasīt vēlreiz.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s