Dienas atlikusī daļa. Kadzuo Išiguro

 Izdevis apgāds Zvaigzne ABC 2004.g., pirmo reizi izdota 1989.g., 247 lpp.

Diez vai ar Japānā dzimušo, bet Anglijā dzīvojošo rakstnieku vairs ir kāds jāiepazīstina, ja nu vienīgi jāpiemin, ka “Dienas atlikusī daļa” ir viņa populārākais darbs, tulkots vairāk kā 30 valodās un apbalvots ar Bukera prēmiju. Pēc šī romāna uzņemta arī neslikta filma.

Romāns ir ļoti ļoti niansēts, pat sīkumains kāda angļu virssulaiņa atmiņu stāsts/dažu dienu ceļojums pa Anglijas laukiem.Virrsulainis Stīvenss ir visu labāko kalpotāju tikumu iemiesojums, perfekts līdz nelabumam un kalpošana ir visa viņa dzīve.

Dižie virssulaiņi ir diži, pateicoties spējai apdzīvot savu profesionālo lomu un darīt to līdz galam. Ārējie notikumi, lai cik negaidīti, satraucoši vai sāpīgi, viņus no tās neizpurinās. Viņi profesionalitāti valkā kā krietns džentlmenis uzvalku: viņi neļaus neliešiem vai apstākļiem to noraut, visiem redzot; viņi to novelk tad un tikai tad, kad vēlas to darīt, un tas nemainīgi notiek tikai tad, kad viņi ir pavisam vieni. Tas, es teiktu, ir cieņas jautājums.

Stīvenss risina dialogu ar sevi par labākajām kalpotāju īpašībām, nepiepildītu mīlestību, ko tā pa īstam viņš apjauš tikai pēc daudziem gadiem un atceras starpkaru laika notikumus aristokrātiskajā Dārlingtonu namā, kura saimnieks iedomātu cēlu motīvu vadīts simpatizēja nacistiem.

Tomēr šķiet diezgan kaitinoši, ka šodien cilvēki runā tā, it kā Herr Ribentropam nekad nebūtu izdevies maldināt viņus – it kā lords Dārlingtons būtu bijis vienīgais, kas uzskatījis Herr Ribentropu par godājamu džentlmeni un izveidojis ar viņu lietišķas attiecības. Patiesība ir tāda, ka trīsdesmitajos gados Herr Ribentrops bija labi ieredzēta persona, pat slavena, gaidīta vislabākajos namos.

Ja kāds vispār ir spējīgs uzrakstīt interesantu romānu par sulaini, pie tam tā, ka ir sajūta – arī tu, lasītāj, tur esi, pa to māju staigā, tos cilvēkus satiec un kopā ar Stīvensu priecājies par ainavu, tad Išiguro tas ir izdevies. Gandrīz gribas jautāt vai autors labi nepazīst kādu Stīvensa prototipu. Un kā parasti, arī šo darbu caurvij gaišas skumjas. Vai tā būtu japāniska vai angliska rezignācija?

Vērtējums: 5/5. Niansēts un dziļš romāns kā labs mūzikas skaņdarbs. Tomēr ļoti anglisks un diez vai tas sagādās tik lielu prieku, ja lasītājam angliskais nesaista.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s