Līķu Pēteris. Kaķa šūpulis. Kurts Vonnegūts

 Izdevis “Tapals” 2000.g., 387 lpp.

 Šai grāmatā iekļauti divi Kurta Vonnegūta (1922 – 2007) romāni:

 “Līķu Pēteris” – traģikomisks stāsts par kādu savādu ģimeni mazā Amerikas pilsētelē. Tēvs izliekas par mākslinieku, māte nedara pilnīgi neko, brālim ir oratora talants, bet mazais Rūdijs izceļas ar to, ka 12 gadu vecumā pilnīgas sagadīšanās pēc nošauj cilvēku. Tā viņš kļūst par Līķu Pēteri un visu mūžu pavada izpērkot savu vainu ģimenes un sabiedrības priekšā, klusībā sapņojot kļūt par rakstnieku.

Bija noticis, lūk, kas: es biju samulsis par to, ka vairs neesmu Līķu Pēteris. Pēkšņi neviens nezināja, ka es esmu īpašs, tāpēc ka reiz nošāvis grūtu sievieti. Es jutos kā gāze, kas gadiem ilgi turēta aizvaskotā pudelē un tagad izlaista atmosfērā.

Es vairs negatavoju ēdienus. Tas pavārs bija Līķu Pēteris; viņš centās sagādāt veselīgu uzturu tiem, kuru mūžus bija tik drausmīgi iedragājis. [….] Tad nu tur, Griničvilidžā, uzlūkodams savu vārdu uz plakāta, es biju nekas.

Tāds ironisks stāstiņš par to, ka viss dzīvē ir saistīts. Un par to, ka Amerika nemaz tik forša nav.

“Kaķa šūpulis” – ne mazāk traģikomisks stāsts par vīru, kurš grib uzrakstīt grāmatu par dienu, kad tika nomesta pirmā atombumba. Grāmata būtu par Dr. Honikeru, zinātnieku, kurš lielā mērā atbildīgs par atombumbas izgudrošanu. Šī vēlme liek viņam uzmeklēt zinātnieka bērnus, uzzināt par ledus-deviņi eksistenci, nokļūt kādā savādā salā, kur visi slepus ir Sv. Bokonona piekritēji un piedzīvot pasaules galu.  

– Patiesība kļuva par ļaužu ienaidnieci, jo patiesība bija briesmīga un Bokonons sprauda sev mērķi apgādāt ļaudis ar aizvien jo skaistākiem meliem.

– Kā tas gadījās, ka viņu izsludināja ārpus likuma?

– To viņš pats izdomāja. Viņš lūdza Makeibu izsludināt ārpus likuma viņu pašu un viņa reliģiju, lai ieviestu ticīgo dzīvē vairāk spraiguma, vairāk kvēles.

Stāsts par to, ka viss var būt meli un zinātnieki ir bezatbildīgi. Jāsaka godīgi, ka stāsta sākums par Bokonona reliģiju liekas pilnīgs sviests, gandrīz jau atteicos no tālākas lasīšanas, tomēr bija vērts tikt pāri pirmajām nodaļām. Beigās pārlasīju sākumu un tad jau arī tas kļuva skaidrs.

Daudzi šos divus romānus uzskata par Vonnegūta labākajiem darbiem. Iespējams. Ja neesat/nekļūstat par Vonnegūta fanu, tad ar šiem diviem romāniem vajadzētu pietikt viņa daiļrades apgūšanai. Ja lasīsiet vēl, joki jau var šķist vienreiz lasīti un cilvēces atmaskošanas stils liekuļots.

Vērtējums: 5/5

Vēl: Čempionu brokastis