Pārdomas par lasīšanu

Pa šo nedaudz vairāk kā mēneša klusēšanas laiku, esmu izlasījusi 9 grāmatas. Pa starpu šīm deviņām atdūros pret vienu, kas manu lasītkāri nobremzēja uz kādu laiku. Runa ir par Frīdriha Glauzera “Gurrama: romāns par ārzemnieku leģionu”. Tēma it kā interesanta, bet stāstījums mani neizsakāmi garlaikoja, lasīju ar lieliem starplaikiem, noliku malā, atkal paņēmu un ap ceturto nodaļu beidzot nolēmu “man taču nav tā obligāti jāizlasa”. Te nu es nonācu uz domām, ka tomēr ir temati, autori kurus man nav interesanti lasīt vai vispār negribas pat sākt.

Agrāk vairījos no latīņamerikāņu un skandināvu autoriem. No pirmajiem tāpēc, ka nesimpatizēja viņu darbos atspoguļotā pasaules uztvere (vismaz es tā biju iedomājusies), visas tās intrigas, rančo, sombrēro, tekila, tuksneši, noziedzība, spoki utt. Tagad atzīstu, ka kļūdījos. Piemēram, Huana Rulfo “Pedro Paramo”, kas būtībā ir maģiskā reālisma stūrakmens, man ļoti patika. No otrajiem – skandināviem – vairāk vai mazāk vairos joprojām. It īpaši norvēģiem ir tādas skarbas ģimenes sāgas. Skarbā ziemeļu daba atstāj iespaidu uz cilvēku domāšanu un rīcību. Kā spilgts piemērs ir Hannes Eštavīkas “Mācītāja“, arī pavisam nesen lasītais Karla Juhana Valgrēna “Gaišreģis” ir diezgan skarbs darbs.

Pašlaik vēl pilnīgi neapgūts lauks man ir āfrikāņi. Pieļauju, ka būs zināmas grūtības ar darbu atrašanu, kurus es gribētu izlasīt. Senāk vergu tirdzniecība, pēc tam un tagad savstarpējie kari, bads un citi apstākļi, protams, ietekmē rakstnieku darbu saturu un man nepavisam negribas lasīt par divu cilšu savstarpējo karu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tie, kas seko līdzi šeit rakstītajam, būs ievērojuši, ka es nelasu visādas Danielas Stīlas, Rozamundes Pilčeres, Noras Robertsas un tamlīdzīgus “sieviešu romānus”. Starp citu, tas skan tā it kā tikai sievietes šādus romānus drīkstētu lasīt vai arī viņas drīkstētu lasīt tikai šādus romānus. Jā, godīgi atzīstos, ka kādreiz arī es lasīju šitās sēnalas. Tas bija vidusskolas laikā. Izlasīju kādus 20 un sapratu, ka visi viņi būtībā ir vienādi un man par seklu. Man nav nekas pret romantiku, mīlestības romāniem, bet ne tādā līmenī kā augstāk minētās autores cep. Bet nekad nesaki nekad, arī Zimmels nav tālu no viņām….

Grāmatu apskati būs pavisam drīz.

9 thoughts on “Pārdomas par lasīšanu

  1. Man lasīšanu ietkmē garastāvoklis. protams, runa nav par dažādiem non fiction, bet pat daiļliteratūru. Šajā jomā esmu vispār noreducējies uz krievu fantastiku vai fanatsy. Skaidra lieta, ka 70% no tiem ir totāls sviest, bet tā kā tie tiek izmantoti smadzeņu atpūtināšanai tad to sev varu piedot. Cita lieta ir Terry Pratchett fantasy, tā gn 100 % ir laba lasāmiela.

    Neen izlasīju vienu sava elka grāmatu, S.kings Blaze, likās ļoti laba. Taču viņa jaunā grāmata Duma Key man gan nelikās lasīšanas vēra, pirmā no viņa grāmatām par kuru man tik skarbs vērtējums. Kopš tās savas autoavārijas viņš vairs nav tas.

    No skandināviem gan esmu lasījis tikai Karlasonau, Emīla nedarbus, bet nopietno daiļliteratūru gan man šķiet ka ne. Ja nu kādreiz kādu no stāstiem sērijā “Pasaule bērni”.🙂

    Un galvenais, kas vienam sēnala, tas otram zelts😉

    Like

  2. Andri, man gan liekas, ka nemaz tik daudz nelasu. Ir dienas, kad nelasu vispār. Lasu vakaros, piemēram, kamēr vakariņas gatavojas, brīvdienās kā sanāk. Ja kaut kur braucam un zinu, ka būs jāgaida, piemēram, kamēr pirts izkurēsies, tad ņemu grāmatu līdzi. 400 vārdus minūtē diez vai lasu😀
    Asmo, par tām sēnalām un zeltu tev taisnība🙂 Kur tu ņem krievu fantastiku? Mans vīrs arī tikai šito lasa, bet Valmierā nav tik viegli dabūt. Un regulāri pirkt grāmatu par vismaz 3 Ls, ko viņš izlasa vienā vakarā….Tāds padārgs hobijs sanāk.

    Like

  3. Es ar vispār lasu tikai vakarā kādu 1 vai 2 stundas, bet lasu gan pāri par 500 vārdiem minūtē.

    Es krievu fantastiku, pareizāk gan 90% fanatsy pērku, patiesībā sēriju Фантастический боевик arī krāju, tā kā šim hobijam man nākas mēnesī kādus 15 Ls ziedot, atceros pirms 8 gadiem tās maksāja tikai 1.5 Ls.

    Like

  4. Agrāk arī zāle bija zaļāka😀 Reiz gan kioskā pie Rīgas AO nopirku kādas 800 lapas biezu grāmatu pa 5 Ls. Pēc tam nejauši ieraudzīju šo pašu grāmatu Jāņa Rozes gr., tur tā maksāja jau gandrīz 15 Ls…

    Like

  5. ms marii
    Jaa, zaale noteikti bija zaljaaka:) Shopavasar veelreiz paarliecinaajos, ka bez noteiktas naudas summas Latvijaa graamatniicaa labaak nemaz neraadiities.

    Par lasiishanas aatrumu – man laikam tas process norit vilnjveidiigi. Varu izraut vairaakas graamatas paaris dienaas, bet tad atkal iestaajaas taada kaa staaze. Piemeeram – pashreiz moku (vienlaiciigi) Dzheimsa Dzhoisa “Dubliners” un Forstera “A Passage to India”. Laikam nepareizais briidis klasikas lasiishanai patraapiijies:)

    O, no afrikaanjiem varu ieteikt Chinua Achebe un arii Nadiine Gordimere skjiet laba.

    Like

  6. Paldies par ieteikumiem.
    Esmu ievērojusi, ka lasīšanas ātrums bieži vien ir atkarīgs no grāmatas satura un valodas. Pašlaik man ļoti lēni lasās Pētera Hēga “Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture”, lai gan lasu katru vakaru vismaz stundu. Citu grāmatu sen jau būtu pabeigusi, bet šo lasu jau vairāk kā nedēļu un tikai pusē esmu. Vienkārši grāmata tāda.

    Like

  7. Runājot par latīņamerikāņiem, patreiz lasu un kaifoju par Atēnas izdotajiem Horhe Luisa Borhesa stāstiem. “Neklātienē” ar šo “klasiķi” protams, jau biju sastapies vairākkārt. Intresants ir īpatnējais paņēmiens divus stāstus izstāstīt divreiz, ar vienu jēgu bet dažādiem vārdiem, tas attiecas arī uz stāstiem par intresanto teoriju ka Dievs bija Jūda, nevis Kristus.
    Ja kolumbieša Markesa darbi sakņojas Latīņamerikas dzīves norisēs un ainās, tad argentīnietis Borhess savos stāstos var aizvest jebkurā pasaules un laika nostūrī.

    Like

  8. Borhess man ir nākotnes plānos. No Markesa vienu darbu izlasīju (“Par mīlestību un citiem dēmoniem” ) un pat tā kā vīlos. Pieļauju, ka neīsto grāmatu izvēlējos, lai sāktu iepazīšanos ar viņu. Un tas man atgādināja, cik uzmanīgai man jābūt savā saskarsmē ar latīņamerikāņu literatūru.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s