Izdevis Jāņa Rozes apgāds 2005.g., 219 lpp.
Varbūt šķitīs par skaļu teikts, bet, manuprāt, Lato Lapsa māk rakstīt ceļojumu aprakstus. Šī konkrētā grāmata ir par viņa ceļujumu pa Sibīriju (ja pareizi atceros, tad 2004.g.). Lapsa pabija Krievijas attālo reģionu lielpilsētās, pavisam mežonīgos nostūros, apmeklēja zelta raktuves un bijušo lēģeru vietas, un leģendāro Baikāla-Amūras maģistrāli. Gadījās arī satikt lāci. Zelta skalotāja Marija, zeku dzīves pazinējs Boriss, šamaņu pētnieks Fēlikss ir tikai daži no ceļā sastaptajiem varoņiem. Ļoti kolorīti stāsti.
Zelta skalotāja Marija par dzīvi:
“Iedomājies – pilsētiņa stāv uz ogļu slāņiem, kuru pietiktu gadsimtiem, bet apkures nav. Un darba nav. Nekāda. Jā, man ir šuvējas profesija, bet kam tad es šajos laikos šūšu? Kam tas vajadzīgs, ja viss pilns ar ķīniešu lētajām šmotkām? Vienīgais – zelts. Zelts ir vajadzīgs visiem. Zeltu var pārdot. Protams, ja māk…”
Kāda žurnālista stāstītais Lapsam par Vladivostoku:
“Pierobežas ostas pilsētā, kura ir tik tālu no galvaspilsētas, dzīve rit pēc saviem likumiem. Precīzāk – po poņatijam. Kurš tur ir autoritāte, kam ir reāla nauda? Zvejniekiem kontrabandistiem, malumedniekiem, automobiļu biznesa blēžiem. Ar viņiem arī nākas runāt vietējai varai, vēlas tā to vai ne. Un labāk, lai saruna notiktu abpusēji saprotamā valodā. Tātad arī varai jābūt no tām pašām autoritāšu aprindām.”
Vērtējums: 5/5. Iesaku grāmatu tiem, kam interesē Tālie Austrumi un Sibīrija. Ir arī fotogrāfijas piedzīvojumu ilustrācijai.
Marii grāmatplaukts 
Jā šī tiešām ir laba grāmata, izlasīju pāris gadus atpakaļ ļoti patikās.
PatīkPatīk
Hmm, izklausās interesanta.
PatīkPatīk
Lato Lapsa tiešām ļoti interesanti raksta ceļojumu grāmatas,varu vēl ieteikt jaunumu – Brīvības grāmatu!Ļoti laba!Izlasot rodās priekštats,ka dzīvojam paradīzē,un padomju laikos bijām laimīgo zemē!
PatīkPatīk