Ziedu valoda. Vanesa Difenbau

Ziedu valodaZvaigzne ABC, 2011. gads, 400 lpp.

(Grāmatu lasīju krieviski, tāpēc arī citāti krievu valodā, bet nespēju necitēt. Domāju, tie kas jau lasījuši šo grāmatu, manu vēlmi sapratīs.)

Amerikāņu autores debijas romāns, kas jau izpelnījies lielu atzinību un ienesis tādu kā svaigu vēsmu romantiskajā literatūrā (bet nemaldiniet sevi – tā nav vienkārša lubene, tas ir gudrs psiholoģisks romāns ikvienam). Daudzas detaļas autore smēlusies no savas personīgās pieredzes, audzinot pieņemtus bērnus. Grāmatā izmantotā ziedu valoda un beigās sastādītā galvenās varones Viktorijas Ziedu valodas vārdnīca ir liels autores un viņas palīgu ieguldītais darbs. Domāju ne vienam vien pēc grāmatas izlasīšanas gribas šo vārdnīcu izmantot, pirms kādam pasniegt ziedus.

“Ziedu valoda” ir smeldzīgs un skaists stāsts par bāreni Viktoriju, kura ziedu valodu izmanto savu emociju paušanai, jo audžuģimenēs un patversmēs pavadītie gadi un gūtā rūgtā pieredze viņai neļauj veidot tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem. Sasniedzot 18 gadus, viņai ir jāsāk patstāvīga dzīve, no kuras viņa neko nesaprot. Viktoriju interesē tikai ziedi, līdz viņa dabū floristes darbu un atklāj, ka ar ziediem spēj palīdzēt citiem un viņa pirmo reizi sajūt prieku un gandarījumu. Tad viņa satiek puisi, bet nespēj noticēt mīlestībai, iespējai būt laimīgai un darīt laimīgu kādu citu. Viktorija cīnās ar sevi un beigās tomēr ir pietiekoši drosmīga atrast ceļu atpakaļ pie cilvēkiem, kuri viņu mīl. Atbildība viņu smacē, viņa cenšas no tās aizbēgt, tomēr pamazām uzņemas to un saprot, ka, visu darot lēnām, ir cerības uz izdošanos.

Ничьи, нежеланные, нелюбимые могут научиться дарить любовь так же щедро, как все остальные.

Nodaļas pamīšus stāsta par tagadnes notikumiem un laiku bērnībā, kad Viktorija dzīvoja pie Elizabetes. Atmiņas par bērnību ļauj izprast Viktoriju, tomēr viņas egoistisko rīcību grāmatas otrajā daļā man bija grūti pieņemt. Es tīri teorētiski saprotu, kāpēc viņa rīkojās un jutās tā kā tas aprakstīts, bet ar sirdi to nevaru attaisnot. Un tas man neļāva pilnībā just līdzi varonei, lai gan grāmatas sākumā es par viņu pārdzīvoju un stāsts mani pilnībā apbūra un aizrāva.

Mātes un meitas attiecības, ģimene un mīlestība, naids un piedošana. “Ziedu valoda” lika man domāt par mātes beznosacījumu mīlestību, par spēju vai nespēju mīlēt savu bērnu un par to, cik grūti ir paprasīt piedošanu. Arī par to, ka mēs notikumus uztveram dažādi un atšķirīgie skatu punkti var ļoti ietekmēt kāda notikuma iznākumu.

Твое поведение – просто выбор, который ты делаешь в данный момент; оно не имеет отношения к тому, кто ты на самом деле.

Ja grāmatas sākums līdz vidum mani fascinēja, bet otra puse mani atvēsināja, tad beigas atkal priecēja un bijas tādas, uz kādām cerēju. Tāpēc lieku 4,5/5. Meistarīgi uzrakstīts darbs, būtu interesanti redzēt “Ziedu valodas” ekranizāciju.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s