Valters un Rapa, 2005.g., 266 lpp.
Kādu rītu pamodos ar domu, ka gribas palasīt dzeju. Ieraugot plauktā nelielu sulīgi sarkanu grāmatiņu, vilku ārā ar lielām cerībām. Ieraugot vāku, samulsu – vai es kādreiz būtu pirkusi haikas (kas joprojām ir nepiepildīts sapnis…)? Atsienot vākus (jā, tieši tā, atsienot), nācās konstatēt, ka tā ir proza. Ja jau rokās paņemta, tad jālasa. Pie tam, tik kvalitatīvi un skaisti noformētu grāmatu grēks tā vienkārši likt atpakaļ plauktā.
Japāņu rakstnieks Ihara Saikaku (1642 – 1693) sākumā bija pazīstams kā veikls haiku sacerētājs, bet vēlāk pievērsās prozai, iemūžinot viduslaiku Japānas pilsētu dzīvi. Mazliet paskaidrojumam par grāmatas nosaukumu: tais laikos garie stāsti un noveles tika dēvēti par vēstījumiem par mīlestību. Grāmatā stāstus papildina tā paša laika ilustrācijas. Otrs svarīgs paskaidrojums: sievietes, kas pārkāpa laulību, tika sodītas ar nāvi. Bija ļoti stingra feodāla kārtība, bet Saikaku stāstos paralēli sadzīvei attainoja cilvēku tieksmi pēc personīgās brīvības, tāpēc ilgu laiku viņa darbi bija aizliegti.
Kā jau pasaka pats grāmatas nosaukums, tajā atrodami pieci stāsti par un ap sievietēm Japānā 17.gs, kas labi ļauj iepazīt pilsētnieku dzīvi un tradīcijas. Visi stāsti (izņemot pēdējo, bet arī tas ir nosacīti) ir traģiski un ar morāli: tev nebūs ļauties savām iekārēm un kaislībām, tev nebūs būt brīvam savā rīcībā un vēlmēs. Mīlnieku mūži ir īsi un viņus gaida ļauns sods.
Viss, kas tiek turēts slepenībā, agri vai vēlu nāk gaismā.
Saikaku par sievietēm neizsakās neko glaimojoši. Sievietes ir svārstīgas, nepastāvīgas, nespējīgas saglabāt uzticību vīram un ģimenei. Viņas kārdina ar savu skaistumu un noved jaunus puišus un vīriešus pie nelaba gala. Prostitūcija ir atļauta, bet tikšanās ar mīļoto ir daudz “slidenāka” lieta. Toties homoseksuālisms gan nedraud ar galvas nociršanu vai savādāku nāvi.
Saikaku raksta manierē kā kādam atstāstīdams dzirdētus notikumus. Stāstījums vietām ir saraustīts un lēkājošs pāri laikam un personāžiem. Varu iedomāties večukus vai kaimiņienes sēžam ap tējas tasēm vai sakē un stāstām šos notikumus.
Vērtējums: 3/5. Grāmatas lielākā vērtība ir ieskats 17.gs japāņu sadzīvē. Droši vien grāmatnīcās vairs nav atrodama, bet varētu būt ļoti laba dāvana tiem, kas interesējas par Japānu vai vēsturi. Kā literārs darbs nespēja mani aizraut un iespaidot tik ļoti, lai liktu augstāku vērtējumu. Varoņu rīcība brīžiem šķita muļķīga, BET jāņem vērā, ka šodienas lasītāju no tā laika cilvēkiem šķir gan laiks, gan atšķirīgas tradīcijas un ētiskās vērtības.
Marii grāmatplaukts 