Četri Stīvena Kinga īsie stāsti

Aprīlim beidzoties vēlreiz par Kingu.

Reiz Kingam vaicāja, kāpēc viņš raksta šausminošus stāstus. Viņš atbildēja: “Kāpēc jums šķiet, ka man ir izvēle?” Kings ir sarakstījis daudz īsākus un garākus stāstus, lielākā daļa no tiem apkopoti krājumos. Es, gaidot šašļiku, izlasīju četrus īsus stāstus, kas nav iekļauti krājumos un, ļoti iespējams, nav pat oficiāli publicēti (izņemot vienu, diemžēl nevarēju atrast informāciju par pārējiem).

Lasīju krieviski. Stāstu nosaukumu latviskais tulkojums mans, nesodiet pārāk bargi.

Я был подростком, грабившим могилы/ Es biju pusaudzis kapu laupītājs

Īsais stāsts sarakstīts 1965. gadā. Šis bija īsti Kinga garā. Galvenais varonis pusaudzis sava naivuma dēļ paliek bez naudas un, lai varētu mācīties koledžā, piekrīt briesmīgam darbam – izrakt no kapiem līķus un piegādāt tos kādam zinātniekam. No rīta pēc sava briesmīgā darba viņš izglābj meiteni Viku, kuras tēvocis arī strādājis pie zinātnieka. Citu dienu viņi saņem izbaiļu pilnu zvanu no zinātnieka privātmājas un steidzas uz turieni. Pa turieni plosās zinātnieka eksperimentu rezultāti – milzu līķu tārpi…..

Его тело было видно сквозь прозрачную кожу существа, оно всё ещё дёргалось – тысячи личинок присосались к нему.

Priekš manis šis stāsts ir īsts nakts murgs, jo es regulāri sapņoju kā man uzbrūk dažādi kukaiņi. Brrrrr! Dodu 3,5/5. Par spīti tārpiem, stāsts man šķita par īsu.

Семья Кингов и злая колдунья/ Kingu ģimene un ļaunā burve

Ja ticēt redaktora ievadam, šī ir pasaka, ko Kings sarakstīja saviem bērniem, bet nepublicēja. Tādā vieglā brāļu Grimmu stilā ar Kinga niansēm. Pasaka stāsta par laimīgo Kingu ģimeni un ļauno burvi, kura viņus apskauž un nolemj noburt.

 И в особенности Колдунья ненавидела Кингов из-за того, что они были самой счастливой семьей в Бриджтоне.

Viņa ierodas pie Kingiem maskējusies par rakstnieka pielūdzēju un uzdāvina ģimenei noburtos cepumus. Teiksim, tēvam deguna vietā parādās banāns un viņš vairs nevar rakstīt, jo katrs vārds, ko viņš uzraksta, ir “banāns”. Kādu dienu māte pastaigājas mežā un atrod lamatās iesprūdušu burunduku. Viņa pasauc savu ģimeni un visiem kopā viņiem izdodas burunduku atbrīvot. Burunduks izrādās noburts princis, kurš spēj noņemt ģimenei uzlikto lāstu. Pēc tam viņi no 300 gadus vecām pupām izcep burvju cepumu un dodas atriebties raganai…. Pasakas morāle: palīdzi citiem pat tad, kas pašam klājas slikti.

Not your average fairytale man jāsaka. Dodu 2,5/5. Nevaru izlemt, vai es tādu lasītu saviem bērniem, bet iespējams, ka viņiem patiktu. Ļaunā burve būtībā personificē visus tos cilvēkus, kuriem riebjas, ka citiem klājas labi.

Первосортная гармония/ Pirmklasīga harmonija

Vienīgais no šiem stāstiem, kas atrodams S. Kinga mājas lapā. Angliskais nosaukums “Premium Harmony”, sarakstīts 1999. gadā. Angliski varat izlasīt šeit.

Rejs un Mērija ir precējušies jau gadiem. Viņiem nevar būt bērni (Rejs uzdāvina Mērijai suni), jāskaita katrs cents un pēdējā laikā viņi regulāri strīdas par sīkumiem. Tipiski vai ne?

 When they argue, they’re like greyhounds chasing the mechanical rabbit. You go past the same scenery time after time, but you don’t see it. You see the rabbit.

Rejs smēķē. Mērija grib, lai viņš atmet, jo tad varētu ietaupīt naudu. Pati viņa slepus ēd kūciņas un keksiņus. Ir karsts un Mērija, dodoties pēc violetas bumbiņas krustmeitai (jo vajag tieši tādu bumbiņu), veikalā mirst ar infarktu. Kamēr Rejs ņemas ar sievas līķi, mašīnā no karstuma nomirst arī Mērijas suns. Nevar teikt, ka Rejs pārāk pārdzīvo abu nāvi, jo tagad viņš var smēķēt kur un cik daudz grib.

Stāsts it kā ne par ko. Bet cik daudzu dzīves ir tādas – nekādas? Stāstam 3/5.

Трагедия онлайнизма/ Onlainisma traģēdija

Pavisam īss pārspriedums par internet-atkarību, kad internets bija tikko “bērnu autiņos”: strādāja ar telefona iezvanpieeju, tas bija tikai nelielai daļai cilvēku un speciālās čatu/forumu vietnēs bija saraksti ar visiem lietotājiem. Pārspriedumu raksta Anonīmo Modēmiķu pārstāvis, parādot tipisku modēmistu, kuru sieva lamā par milzīgo telefona rēķinu, bet viņš pavada naktis pie datora, sazvanoties ar citiem lietotājiem un lejuplādējot programmas, kuras pat nelieto. Anonīmo Modēmiķu pārstāvis beigās konstatē, ka no modēmisma (iezvanīšanās ar citiem lietotājiem) izārstēties nevar. Var tikai izveidot savu vietni un tā panākt, lai citi zvana jums nevis jūs viņiem.

В конце концов, вся ваша общественная жизнь замыкается на сообщениях, которые вы находите на электронных досках объявлений, ваше единственное счастье – это программы, которые вы скачали.

Nezinu, kad eseja sarakstīta, varbūt 1980os gados, bet tā ļoti sasaucas ar mūsdienām, kad ļoti daudz laika tiek pavadīts sociālajos tīklos. Iespējas mainās, atkarība paliek. Stāstam 2/5. Kāpēc Kings to rakstīja? Lai piefiksētu jauna laikmeta iestāšanos, paironizētu par interneta atkarību?

Vispār kāds mans draugs, liels Kinga darbu cienītājs, ieteica lasīt īso stāstu krājumu “Hearts in Atlantis”. Atlikšu to kādai citai reizei.

Advertisements

7 thoughts on “Četri Stīvena Kinga īsie stāsti

  1. Varbūt. Varbūt tomēr tas pats Stīvens Kings, jo pēc rakstības stila man nešķita, ka lasu ko pilnīgi atšķirīgu. Lai gan stilu var veiksmīgi kopēt.

    Oftopiks: Lasītāja, kā lai izdara tā, ka tu man nerādies pie spama un tavi komentāri nav jāapstiprina katru reizi? 😦

    Like

      • Akismets kaut kā haotiski strādā. Tavu pēdējo komentāru neiemeta spamā. Iepriekš pāris reizes arī bez problēmām izgājis cauri, bet citreiz nekā. Laikam uzskata tevi par bīstamu lasītāju 😀

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s