No Čārlza Dikensa darbiem līdz šim esmu vairāk vai mazāk apzināti vairījusies. Pat īsti nezinu kāpēc. Tāpat kā vairos no Oskara Vailda, Džeka Londona, Marka Tvena. Kopš vidusskolas gadiem šie vīri man asociējas ar drūmumu, nelaimīgiem varoņiem un nelaimīgām beigām. Ja no iepriekš nosaukto trīs vīru daiļrades esmu šo to lasījusi, tad Dikenss man bija pilnīgi balts plankums. Ja nu vienīgi literatūras stundās lasīts kāds no viņa Ziemassvētku stāstiem, bet to neņemos apgalvot.
Nolēmu balto plankumu aizpildīt, maijā izlasot tik daudz Dikensa darbu, cik būs spēka un laika. Pašlaik esmu apstājusies pie:
- Bleak House/ Saltais nams (romāns, ko ar diezgan lielām mokām šorīt pabeidzu)
- The Mystery of Edwin Drood (Dikensa pēdējais romāns, nepabeigts; iesāku šodien)
- Sketches by Boz(īso stāstu krājums; iespējams, ka lasīšu tikai daļu)
- šādi tādi stāsti
Visu mēnesi lasīt tikai Dikensu es nespēšu. Tas man kļuva skaidrs pēc pirmajām trīsdesmit “Bleak House” lappusēm…. Bet par šo romānu drusku vēlāk.
Vēl viens iemesls pievērsties Dikensam bija viņa 200 gadu jubileja šī gada 7. februārī. Īsumā par rakstnieku: Čārlzs Dikenss (1812 – 1870) bija un joprojām ir viens no labāk zināmajiem un visvairāk lasītajiem angļu rakstniekiem. Viņa romānu un stāstu darbība risinās Viktorijas laika Anglijā un varoņi ir gan nabadzīgi strādnieki, gan augstdzimuši bagātnieki. Darbos daudz sociālas kritikas, satīras, bet netrūkst arī romantikas un detektīvintrigas, diezgan daudz autobiogrāfisku elementu. Citi rakstnieki viņu gan slavēja, gan pēla. Dikenss esot pārlieku sentimentāls, varoņiem trūkstot psiholoģiska dziļuma…
Dikenss ir ļoti ražens rakstnieks: padsmit biezi romāni, liels daudzums īsāku un garāku stāstu, lugas, vairāki dokumentālās prozas darbi, dzeja. Ievērojamākie daiļdarbi:
- Sketches by Boz (1836) – pirmo stāstu krājums (stāsti tika publicēti sākot no 1833 gada izmantojot iesauku Boz)
- The Pickwick Papers (1836) – pirmais romāns
- Oliver Twist (1837-39) – pirmais romāns, kurā daudz sociālas kritikas
- A Christmas Carol (1843) – pirmais un iemīļotākais no Ziemassvētku stāstiem
- David Copperfield (1849-50) – tiek uzskatīts par autobiogrāfisku romānu
- Bleak House (1852-53) – viens no labākajiem romāniem
- A Tale of Two Cities (1859) – nozīmīgākais romāns
- Great Expectations (1861) – nozīmīgākais romāns
- The Mystery of Edwin Drood (1870) – pēdējais romāns, palika nepabeigts
Liela daļa Dikensa darbu ir iestudēti un ekranizēti. Tos joprojām izdod un lasa. Latviskie bibliotēkās pieejami Dikensa kopotie raksti 12 sējumos (izdevniecība “Liesma”, 1989).
Pilna rakstnieka biogrāfija šeit. Savukārt šeit gan biogrāfija, gan darbi pieejami lasīšanai online. Attēls no Wikipedia.org.
Marii grāmatplaukts 
Marka Tvena darbiem nelaimīgi varoņi un darbu beigas? Kautkā neesmu pamanījis. Varbūt vienīgi Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā nedaudz neloģiskas, bet kautkā bija jābeidz tas stāsts 🙂
PatīkPatīk
Es arī gribēju iebilst, ka Tvens nu gan nav drūms, tas ir, dzīves nejaucības viņa darbos līdzsvaro smiekli. Un Vailds sacerēja komēdijas.
PatīkPatīk
Velti tu tā izvairies no augšminētajiem kungiem, ir arī briesmīgāki satikti. Džeka Londona pirmie divi stāstu sējumi Kopotajiem rakstiem ir vieni no maniem mīļakajiem, bet Vailds vispār ir apbrīnojams. Marku Tvenu mēs gan varētu lasīt kopā :).
Šobrīd mani Dikensā baida viņa grāmatu biezums, bet skolas laikā Koperfīldu un Oliveru Tvistu es izlasīju. Lielās cerības man ne pārāk patīk, neizprotu es to domu. Bleak House un Little Dorrit es apguvu ar seriāla palīdzību, abi bija gana labi.
PatīkPatīk
“Lielās cerības” es mēģināju lasīt pēc smukās filmas. Tiku līdz kādai 20. lpp., un ar manas attiecības ar Dikensu beidzās. (Tagad gan esmu jau 102. lpp. “Pikvika kluba piezīmēs”, doma paņemt vispavieglāko gabalu atmaksājas.)
PatīkPatīk
Man ar Edvina Droda noslēpumu (pieļauju, ka tā varētu skanēt latviski) arī veicas labāk.
PatīkPatīk
Es Edvina Droda noslēpumu lasījis neesmu. Bet esmu lasījis citu darbu par šo tēmu – “Drood” by Dan Simmonshttp://asmodeus.lv/2009/08/19/drood-by-dan-simmons/ . Tur gan vairāk bija par Dikensu un Kolinsu nekā par Drood, tāds pseidovēsturisks gabals, kas man patika.
Bet ja jau dikensa mēnesis, tad jau būs vien man ar jāizlasa kaut kas no Dikensa, par pamestiem bāreņiem vai kādu citu sirdi aizgrābjošu darbu.
PatīkPatīk
Urrā! Jauki, ka pievienojies Dikensa lasīšanai. Es Edvinu Drodu pabeidzu vakar. Ļoti patika un žēl, ka Dikenss nepaspēja pabeigt romānu.
PatīkPatīk
Es patiešām pilnībā pieļauju, ka manas asociācijas ir kļūdainas. Un laika gaitā attieksme mainās. Kā tas jau ir pierādījies ar Dikensu, kurš nav tik briesmīgs kā iedomājos. Paldies, ka iedrošināt pievērsties arī šiem kungiem 🙂
Tikko pabeidzu skatīties Bleak House seriālu. Jāsaka, ka tas man ļāva daudz labāk izprast romānu un nepatiku pārvērst patikā.
PatīkPatīk
kāda nejauši jauka sakritība – arī es esmu pieķērusies (trešais piegājiens) Great Expectations – tā arī ir otrā grāmata, kuru lasu e-book versijā. pagaidām izskatās, ka pabeigšu, bet mazliet nepatīk mans calibre e-book reader, kurš reizēm teikumu jaunā lapā (pēdējo) atkārto. varbūt kādam ir kaut kas cits (free of charge) iesakāms e-book lasīšanai (datorā). thanks jau iepriekš! un lai lielisks maijs ar Dikensu! ar sveicieniem no Tunis, Signe
PatīkPatīk
Es lasu telefonā izmantojot CoolReader (http://coolreader.org/e-index.htm). Ir arī versija priekš Windows, varbūt pamēģini.
Lai veicas ar Great Expectations!
PatīkPatīk
Atbalsojums: Pikvika kluba piezīmes « Lasītājas piezīmes
Atbalsojums: Čārlzs Dikenss “Stāsts par divām pilsētām” « burtkoki
Atbalsojums: Mērķtiecīgā lasīšana- Nobela prēmijas laureāti. | baltais runcis