Pieneņu vīns. Rejs Bredberijs

Latviski pirmo reizi izdeva “Liesma” 1973.g., 344 lpp. Angliski: “Dandelion Wine” 1957.g., 239 lpp. Lasīju krieviski.

Šī ir mana pirmā iepazīšanās ar amerikāņu zinātniskās fantastikas un fantāzijas rakstnieku Reju Bredberiju. Esmu tik ļoti apmierināta, ka nejauši izvēlējos tieši “Pieneņu vīnu”. Skaista, nostaļģiska, sentimentāla, gudra un vasarīga grāmata, kas man ļāva vēlreiz izdzīvot bērnību līdz ar galveno varoni 12 gadīgu zēnu Duglasu.

Lasītājs var piedzīvot vienu 1928.gada vasaru nelielā ASV pilsētiņā Ilinoisā, kur katra diena piepildīta ar neaizmirstamiem sīkumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Duglass pēkšņi aptver, ka ir dzīvs: no sākuma dzīvo, dzīvo, kaut ko dari, bet pats nemaz to neaptver. Pēc tam viņš tikpat pēkšņi saprot, ka kādu dienu mirs. Tāpēc viņam ir svarīgi aptvert un neaizmirst katru sīkumu, piedzīvot vēl nepiedzīvoto. Pieneņu vīns, ko vectēvs katru vasaru pilda pudelēs un noliek pagrabā, ir atmiņas par katru vasaras dienu sapildītas pudelēs. Kamēr bērni aptver pasauli, laika plūdumu, dzīvības un nāves jautājumu, tikmēr vecie cilvēki atskatās uz aizvadītajiem gadiem un bez nožēlas gaida nāvi.

Pat īsti nezinu kā lai izstāstu par šo grāmatu, jo man būtisks šķita katrs sīkums. Es varēju piekrist katram vārdam. Katrs vārds mani sajūsmināja. Pusi grāmatas esmu atzīmējusi ar grāmatzīmēm. Varbūt, ja būtu lasījusi bērnībā, man nebūtu tik saprotamas veco cilvēku atmiņas un  nāves tēma, bet tagad mani tā savā ziņā nomierināja. Arī vecumdienas var būt skaistas un dzīve var tikt nodzīvota tā, lai beigās nebūtu žēl. Labi, man līdz vecumdienām vēl tālu, tomēr pēdējie gadi man iemācījuši priecāties par katru sīkumu un mirkli, radusies vēlme apturēt laiku. Grāmata māca ieraudzīt, priecāties un novērtēt dzīves vienkāršos priekus un sīkumus, ieklausīties klusumā. Laime ir tieši ikdienas sīkumos, kā to skaidri pierāda neveiksme ar Laimes mašīnu, vectēva un kaimiņa saruna par zālāja pļaušanu (kad pļauj zāli, nekas tev netraucē domāt, kaut uz brīdi paliec vienatnē ar sevi un vari domāt bez citu palīdzības; tas taču ir neiedomājami – vairs nejust tikko pļautas zāles smaržu), vai vecmāmiņas haotiskā virtuve.

Lai gan romāns tiek pieskaitīts fantastikai, es to vairāk uztvēru kā bagātīgas iztēles rezultātu. Tiem, kas ar fantastiku ir uz jūs, mierīgi var lasīt šo grāmatu. “Pieneņu vīns” stabili ierindojas manu mīļāko grāmatu sarakstā un pēc gadiem to pārlasīšu atkal. Dodu 5/5. Dzīves un vasaras svinēšanas grāmata.

Arī Doronike nesen uzrakstīja par “Pieneņu vīnu”.

2 thoughts on “Pieneņu vīns. Rejs Bredberijs

  1. Jauki, ka tev tik ļoti patika grāmata.
    Es tikai domāju, ka Bredberijs pieneņu vīnu pats nekad nav taisījis, jo tas tehnoloģiskais process nav pareizs. Vismaz pudelēs to virumu lej vismaz pēc mēneša raudzēšanas. Nu labi, tā jau alegorija.

    Like

    • Es tam nepievērsu uzmanību, tikai tā virspusēji nodomāju – diez vai ir tik vienkārši: izspied sulu un pildi pudelēs. Nekad arī neesmu tādu brīnumu garšojusi. Tik sen sen bērnībā atceros, ka tika vārīts (?) pieneņu medus.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s