Divi Čārlza Dikensa stāsti

Dikenss ir sarakstījis lērumu stāstu. Par viņa pirmo stāstu krājumu “Sketches by Boz” uzrakstīšu drusku vēlāk, bet tagad par diviem īsiem stāstiem.

Bezmiegs (1852)

Dikenss mocās ar bezmiegu un prātā nāk dažādas atmiņas un domas. Viņš stingri pūlas domāt tikai par miegu, bet domas visu laiku aizklejo neceļos. Beigās viņš atrod it kā drošu tematu – lidojumi ar gaisa balonu. Domājot par gaisa baloniem, viņš apcer kāpēc sabiedrībai patīk bīstamas izklaides. Pēkšņi atceras pakārtu noziedznieku pāri, atgriežas pie sabiedrības izklaižu apspriešanas, tad atmiņā uzplaiksnī vīrs ar pārgrieztu rīkli. Dikenss atgādina sev atgriezties pie nevainīgās tēmas par gaisa baloniem. Viss būtu labi, tikai kāpēc gaisa balonā parādījies noasiņojošs cilvēks? Beigās viņš neiztur un dodas naksnīgā pastaigā.

Tāds uzjautrinošs stāsts, kurā neiztikt arī bez pāris gudrām domām. Teiksim, ka miesas sodi un nežēlīga izturēšanās pret noziedzniekiem kaitē sabiedrībai pašai, jo agresivitāte atbalsojas ikdienas dzīvē. Vai arī doma, ka cilvēki smejas skatoties, kā izrādē ar kādu gadās nelaime, jo tas nav pa īstam. Skatītājs var atslābt, pa īstam nenotiek nekas slikts ne viņam, ne aktieriem.

Nekas (1853)

Upes krastā dzīvo un smagi strādā kāds vīrs (viens no daudzajiem, īsti pat nav zināms viņa vārds). Nabadzīgs un bez cerības kādreiz kļūt tik bagātam, lai kaut vienu mēnesi nebūtu smagi jāstrādā, tomēr viņš ar dzīvi bija apmierināts un nežēlojās. Augsta ranga ģimene nolēma atbrīvot viņu no rūpēm par sevi un sāka kārtot vīra dzīvi. Tika teiktas runas, uzstādītas statujas, pūstas taures. Vīrs maz ko saprata no notiekošā, bet domāja – tā noteikti vajag. Tad viņš nolēma izglītot savus bērnus, bet Augsta ranga ģimene sāka savā starpā strīdēties, kāda būtu labākā izglītība bērniem, ko vispār mācīt un vai mācīt. Atkal tika teiktas runas, rakstīti uzsaukumi, rīkotas sapulces un tiesas sēdes. Pa to laiku vīra bērni pagrima, kļuva dumji,  ļauni un viltīgi. Vīrs sāka domāt, ka tā nav pareizi – visapkārt tikai nogurums un garlaicība, un no tā dzeršana un viss pārējais. Viņš aizgāja pie Augsta ranga ģimenes un teica, ka strādājošajiem vajadzētu dot iespēju veselīgi atpūsties. Sākās vēl lielāki strīdi un nesaprašanās. Tad izplatījās epidēmija, daudzi nomira un tas nobiedēja Augsta ranga ģimeni, kura nosolījās veikt daudzus labus darbus. Tomēr “Но как только их страх поутих – а утихать он начал очень скоро, – они снова перессорились между собой и ничего не сделали.” 

Stāsts nav jāuztver burtiski. Dikenss pamanījies uzrakstīt ko tādu, ko varam attiecināt arī uz mūsdienām. Vīrs bez vārda – es, tu, jebkurš no vienkāršajiem sabiedrības slāņiem. Augsta ranga ģimene – tie, kas pār mums valda: politiķi, bagātnieki. To jau mēs paši esam piedzīvojuši un piedzīvosim vēl un vēl: kad krīze beidzas, solījumi ātri aizmirstas un sākas vecie “jociņi”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s