Stāstu krājums publicēts 1836.gadā, 688 lpp. Tas ir pirmais Dikensa stāstu krājums, kas (likumsakarīgi) apkopo viņa pirmos stāstus, publicētus ar segvārdu Boz.
Stāsti krājumā sadalīti pa 7 daļām. Uzreiz gribu atzīties, ka, izņemot pirmo daļu, izlasīju tikai pa pāris stāstiem no katras daļas.
- daļa. “Mūsu ciems” vairākos stāstos raksturo kādu ciemu un tā iedzīvotājus. Interesanti un ar humoru. Jau šeit parādās Dikensa talants veidot netipiskus personāžus, saskatīt greizo un nepareizo it kā idilliskajā ciemata dzīvē. Interesanti un ar humoru.
- daļa. “Ainas” 25 stāstos attaino Londonu: ielas, Temzu, veikalus, atpūtas vietas, transportu, pasākumus….Labs ieskats 19.gs. Londonā. Autors pamanījis daudz sīku detaļu.
- daļa. “Tēli” 12 savā starpā nesaistīti stāsti par cilvēkiem un notikumiem, piemēram, kā norit Ziemassvētku pusdienas.
- daļa. “Stāsti” Daži smieklīgi, daži bēdīgi. Stāstā “The Boarding House” mēbelēto istabu saimniecei nekādi neveicas. Viņa atrod jaukus īrniekus, bet tie saprecas savā starpā un viņai jāmeklē jauni. Atrod nākošos, bet arī tie neuzvedas kā nākas…Savukārt citā stāstā, ģimene uzaicina ciemos bagātu brālēnu cerībā, ka tas atstās mantojumu viņu dēlēnam. Brālēnam, protams, nepatīk bērni, vispār nepatīk tā provinciālā ģimene, pa ceļam viņš pazaudē lietussargu, beigās vēl ir spiests naktī ar kājām iet mājās. Laikam lieki teikt, ka otrā dienā viņš uzraksta jaunu testamentu, kurā šo ģimeni pat nepiemin. Izsmējos no sirds.
- daļa. “Jaunu džentelmeņu skices”. Tāds kā īsais pamācības kurss, kā jaunām dāmām orientēties džentelmeņu izvēlē. Ir kautrīgais, slinkais, ļoti draudzīgais, teatrālais un citi tipāži. Atliek vien apbrīnot cik niansēti un pārdomāti Dikenss viņus izdala un raksturo.
- daļa. “Jaunu pāri skices”. Līdzīgi kā iepriekšējā nodaļā, tikai šoreiz zem Dikensa “lupas” ir jauni pāri: formālais pāris, mīlošais pāris, aukstais pāris un citi.
- daļa. Stāsti par Mudfogu un citi stāsti. Jautrs un pamācošs sanācis pirmais stāsts par visu mīlētu tirgoni, kuru ievēl par Mudfogas mēru. Sievas pamudināts viņš nolemj ienest Londonas vēsmas mierīgajā pilsētiņā, cenšas visādi izrādīties, iztaisīties smalkāks un mainīt pastāvošo kārtību. Beigās vairs neviens nevar viņu ciest, draugi uzgriež muguru un vecais tirgonis saprot savu kļūdu:
[…] puffed-up conceit is not dignity, and that snarling at the little pleasures they were once glad to enjoy, because they would rather forget the times when they were of lower station, renders them objects of contempt and ridicule.
Stāsti sniedz labu ieskatu 19.gs sadzīvē un tajā, ko cilvēki domāja, kā rīkojās. Spilgti parādās Dikensa talants cilvēku, vietu un notikumu portretējumos. Dodu 3/5. Man personīgi izlasīt grāmatu no vāka līdz vākam vienā piegājienā bija par grūtu. Varbūt vēlāk atgriezīšos un palasīšu vēl kādus stāstus.
Marii grāmatplaukts 