The Hunger Games. Suzanne Collins

Angliski 2008.gadā, 374 lpp. Latviski izdevusi Zvaigzne ABC 2009.gadā, 376 lpp. The Hunger Games #1.

Internets ir pārpildīts ar recenzijām, atsauksmēm un diskusijām par “Bada spēlēm”, tāpēc pavisam īsi par galveno. Nākotnē Ziemeļamerika ir sadalīta 12 rajonos un katru gadu tiek rīkots savdabīgs realitātes šovs “Bada spēles”. Spēlēm tiek izvēlēti 2 pusaudži no katra rajona. Tā ir spēle uz dzīvību un nāvi speciālā spēļu laukumā. Uzvarēt var tikai viens. Galvenie varoņi – Katnisa un Pīta no 12. rajona spēj iekarot skatītāju sirdis un izmainīt spēļu gaitu….

Only I keep wishing I could think of a way to… to show the Capitol they don`t own me. That I`m more than just a piece in their Games”, says Peeta.

Ko gan uzrakstīt, kad viss jau ir uzrakstīts un katram ir viedoklis? Varbūt to, ka sākumā nemaz negribēju lasīt “Bada spēles”, bet grāmata izrādījās daudz labāka kā sākotnēji gaidīju. Pirmajā brīdī man nepatika vēstījums pirmajā personā, bet tad Katnisas atmiņas par bērnību pamazām pārliecināja un ievilka. Tad nāca spēļu izloze un knapi attapos, kad jau greznā ātrvilcienā kopā ar Pītu un Katnisu traucos uz žilbinošo Kapitoliju. Beigas šķita drusku negodīgas, bet kas gan godīgs tādās spēlēs….

Tagad domāju cik tas bija meistarīgi no autores puses – stāstījumu veidot tikai no Katnisas skatu punkta: mazāk asiņainu notikumu un grāmatā nav nekā lieka. Tas man patika. Tik tiešām bija sajūta, ka nav neviena lieka vārda. Nevienas liekas sižeta līnijas. Apriju lappusi vienu pēc otras un pat nemanīju. Vienā brīdī gan drusku papukstēju. Likās, ka galveno varoņu emociju ir par maz. Īpaši nepārdzīvoju, vairāk lasīju kā ieinteresēta spēļu skatītāja. Bet pēc “Delīrija” izlasīšanas varu teikt – ak cik labi, ka Katnisa nav tāda ņuņņa kā “Delīrija” galvenā varone Lēna. Katnisu var apbrīnot par viņas drosmi un savaldību, un īpaši nevar kritizēt par viņas nespēju uzticēties. Dzīve tāda.

We have to joke about it because the alternative is to be scared out of your wits.

Nesen noskatījos arī filmu. Lai īpaši neatkārtotos teikšu tikai sekojošo: lasiet grāmatu, tā ir daudz labāka. Starp citu, no grāmatas man radās iespaids, ka Pīta ir gudrāks, viltīgāks un drosmīgāks, nekā parādīts filmā. Filmā viņš vairāk izskatās pēc apjukuša memmes dēliņa (lai piedod man filmas fani…)

Grāmatai lieku 4,5/5. Šī ir viena no tām grāmatām, kuras vērtējumu esmu pacēlusi mazliet augstāk pēc iespaidu nogulsnēšanās. Tiešām patika “Bada spēles”, lai gan tādu spēļu ideja mani šausmina. Teikums, ko atcerēties: Stupid people are dangerous.

Ļoti iespējams lasīšu arī triloģijas turpinājumu Catching Fire/ Spēle ar uguni un Mockingjay/ Zobgaļsīlis. Un vispār man jābeidz apgalvot “šito grāmatu gan nelasīšu!”. Jau divreiz šie vārdi man atlidojuši atpakaļ sejā 😀

6 domas par “The Hunger Games. Suzanne Collins

  1. Eh, man ar bieži sanāk izgāzties ar teikumu: “Šito grāmatu gan nelasīšu!” 😀
    Par “Bada spēlēm” arī to esmu teikusi, bet kas zin, varbūt kādreiz tomēr izlasīšu..

    Patīk

  2. Pievienojos viedoklim, ka pirmā grāmata ir pati labākā no sērijas.Tomēr, man patika visa triloģija, galvenokārt tieši varoņu dēļ, jo tie, kā jau Tu pieminēji rakstā, nečīkst, bet pieņem lietas kādas tās ir un cīnās par sevi.

    Patīk

  3. paldies par vertejumu! es gan laikam pielavu kludu un vispirms noskatijos filmu. tad vira kungs sadabuja e-book un pats saka lasit (tikai saka), ieteica man, ka esot laba un man patiksot. es saku un ta ari talak par sakumu netiku. laikam trauceja, ka notikumi jau bija zinami no filmas, ka ari esmu par ne-modernu e-book lasisanai. un ta ari talak par sakumu netiku… kas gan neko neliecina par autores speju meistarigi un aizraujosi rakstit
    un izskatas, ka so gadu velos pasludinat par “klasikas” gadu (cik vien te varesu francais un english atrast) un lidz ar to laikam bada spelem klat vairs nekersos… gaida Dikenss un citi 🙂

    Patīk

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.