Garkājtētiņš. Džīna Vebstere

Izdevusi “Liesma” 1979.gads, 191 lpp. Pirmo reizi darbs publicēts 1912. gadā. Atkārtoti izdevusi Zvaigzne ABC 2000. gadā.

Džīnas Vebsteres (1876 – 1916) garajā stāstā attēlota nabadzīgās, sirsnīgās un atjautīgās bārenes Džerušas Abotes dzīve bāreņu namā un vēlāk koledžā, uz kuru viņu nosūta bagāts, savāds aizbildnis. Koledžā Džeruša mācās un iepazīst arī Amerikas buržuāzisko sabiedrību, pamazām veidojoties par simpātisku un gudru jauno rakstnieci. Daudzas pašsaprotamas lietas viņai ir pilnīgs jaunums, jo dzīve bāreņu namā bija skarba un vienveidīga: “Es pat nezinu, kas tā ferma īsti ir. Nekad savā mūžā neesmu bijusi nevienā fermā. Nekad nav iznācis pat paskatīties uz to citādi kā tikai no vagona loga, bet es zinu, man tur patiks, jo man patiks būt brīvai.”

Neskatoties uz nožēlojamo bērnību, viņa ir draudzīga, labestīga, līdzjūtīga, smalkjūtīga, humorpilna un ar veselīgi kritisku attieksmi pret sevi un sabiedrību. Džeruša ir ļoti godprātīga un pieticīga. Aizbildnis viņai sūta naudu un dāvanas, bet Džeruša uzskata, viņš jau tā palīdz pārāk daudz un raksta: “Man patiktu skaistas cepures un daudzkas cits, bet es nedrīkstu ieķīlāt savu nākotni, lai samaksātu par šīm lietām.”

Man liekas, katram cilvēkam visnepieciešamākā īpašība ir iztēles spējas. Tā palīdz iejusties otra cilvēka dzīvē, tā padara mūs laipnākus, līdzjūtīgākus un saprotošākus.

Stāsts uzrakstīts epistulārā formā: 4 koledžas gadus viņa katru mēnesi raksta vēstuli savam aizbildnim to nemaz nepazīdama: “Ir tik savādi rakstīt vēstules kādam, ko tu nemaz nepazīsti”. Aizbildņa personība atklājas tikai pašās stāsta beigās. Atjautīgs lasītājs uzminēs ātrāk, bet Džerušai tas ir milzīgs pārsteigums.

Pārlasīju vienu no savām mīļākajām grāmatām. Un zinu, ka pēc gadiem lasīšu atkal, jo šī stāsta burvība nezūd. Iesaku gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Manā īpašumā ir pavisam noskrandis eksemplārs, ko laimīgas nejaušības kārtā atradu uz grāmatu maiņas galda. Protams, vērtējums 5/5.

“Garkājtētiņam” ir turpinājums “Dear Enemy”. Šoreiz vēstules raksta Džerušas koledžas draudzene Sallija. Laikam latviski nav tulkots.

4 thoughts on “Garkājtētiņš. Džīna Vebstere

  1. lieliskaka bernibas/jaunibas gramata – paldies par atminu ugunsgura iekursanu! Riga esot meklesu maminas gramatu plaukta veco izdevumu un bus vasaras lasisanai lielisks iesakums (sobrid turpinu cinu ar Clive Barker “Imajica” – bet izskatas, ka uzvaresu, jo gramata tiiiiik loti bieza, ka lidzi uz majam nepanemsu). paldies un lai saulaina un silta nedelas nogale! ar sveicieniem no +40, Signe

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s