Jūlijs – krievu klasikas mēnesis

Gribētos uzrakstīt garu, skaistu rakstu, bet sēžu, šķirstu “Вся русская литература в пересказе для школьников” un saprotu, ka ne vella es par krievu literatūru nezinu. Nu labi. Pamatskolā mēs vismaz pusgadu lasījām Puškinu (man patika), bet nekas cits prātā nav aizķēries. Protams, zinu Dostojevski, Gogoli, Ļermontovu, Tolstoju, Čehovu, Bulgakovu. Tomēr šie vārdi, ar nelieliem izņēmumiem, ir tikai skaņa un ne būt ne visi krievu literatūras dižgari. Otra lieta, kas top skaidra – temats ir pārāk plašs, lai aptvertu vienā mēnesī.

Jūlijam izvēlējos L. Tolstoja “Annu Kareņinu”. Viņa slavenākais darbs gan ir “Karš un miers”, kuru viņš rakstīja 6 gadus. Par Tolstoju jāsaka, ka viņš aizstāvēja zemnieku intereses un ne reizi vien vīlās pastāvošajā iekārtā. Ceru izlasīt arī Ilfa un Petrova “Divpadsmit krēslus”, jo miglaini atceros vecu krievu filmu pēc šī darba motīviem. Ja sanāks laiks, turpināšu lasīt Čehova stāstus, kurus ar pārtraukumiem lasu jau vairākus gadus. Ļoti patīk. Manā īpašumā ir gandrīz visi Čehova kopoto rakstu sējumi no 1967. gada. Čehovu gan vislabāk pazīst pēc viņa lugām “Kaija”, “Tēvocis Vaņa”, “Ķiršu dārzs”, “Trīs māsas”.

Gribēju mazliet palasīt arī Šukšina stāstus, kurus man ieteica kā labus esam. Tomēr Šukšinu nevar pieskaitīt pie klasiķiem. Noskaidroju: Vasīlijs Šukšins (1929 – 1974), rakstnieks, aktieris un režisors. Viņa stāstos var sastapt daudzpusīgus, savdabīgus sociāli-psiholoģiskos tipāžus. Izklausās interesanti, atstāšu kādai citai lasīšanas reizei.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s