Angliski 2011. gadā, 480 lpp. Latviski “Delīrijs” izdevusi Zvaigzne ABC 2012.gadā, 384 lpp. Delirium #1
Distopiskā Amerikā, kur pastāv atsevišķas labi apsargātas pilsētas un mežonīgas teritorijas, mīlestība tiek uzskatīta par ļaunu slimību – Delīriju, no kuras jāārstējas. mežonīgajās teritorijās (teorētiski) dzīvo tie, kas nav piekrituši izārstēties un sirgst ar Delīriju. Pilsētās valda stingra kārtība, viss ir virspusēji mierīgi. Katrs +/- 18 gadus vecs jaunietis iziet Procedūru, kas viņam/ viņai atņem spēju mīlēt un just spēcīgas emocijas, un apprecas ar iepriekš izraudzītu pāri. Vēl neizārstētajiem ir komandantstundas, meitenēm ar puišiem nav tikpat kā nekāda kontakta, mūzika ir aizliegta un pa ielām staigā kārtības patruļas. Šādos apstākļos galvenā varone Lēna iepazīstas ar Aleksu un saprot, ka viņas drošā un pareizā pasaule īstenībā ir ļauna un ačgārna.
Lieliska, šaušalīga ideja. Mani patiešām pārliecināja, ka daļa tautas var tik ļoti saiet sviestā, ka sāk ticēt absurdai idejai par mīlestības kaitīgumu. Labs izpildījums, izņemot brīžam pārāk emocionālo, ņuņīgo Lēnu. Salīdzinot Lēnu ar “Bada spēļu” Katnisu, tagad priecājos par Katnisas apvaldītajām emocijām. Lēna mani pamatīgi kaitināja. Viņa atrodas nāves briesmās, bet, tā vietā, lai rīkotos, viņa kaut ko domā un sapņo. Bet tas ir subjektīvi, citam viņa var likties ok, jo meitenei īsā laikā jāmainās: viņa ar nepacietību gaida Procedūru, bet tad iemīlas un saprot, ka viss ir meli… Tur tiešām var traks palikt.
Interesantāka šķita viņas draudzene Hanna. Man patika Hannas doma: Tu nevarēsi būt laimīga, ja kaut reizi nejutīsies nelaimīga! (mans brīvs tulkojums no krievu valodas, tā sanāca, ka lasīju krieviski)
Līdz gada beigām vajadzētu būt latviski iztulkotai un izdotai otrajai daļai “Pandemonium”. Angliski jau top trešā daļa “Requiem”, kas iznāks 2013. gadā. “Delīrijam” dodu 3,5/5. Lēna, tā ir tikai tava vaina, vērtējums varēja būt augstāks!
Marii grāmatplaukts 