The Secret Garden. Frances Hodgson Burnett

Pirmo reizi publicēta 1910.gadā. Latviski izdevusi Sol Vita 1993. gadā, 112 lpp.

Pēdējā no jūnijā lasītajām bērnu grāmatām, par kuru vēl nebiju uzrakstījusi. Teikšu uzreiz – Fransisas Hodžsones Bernetas “Noslēpumainais dārzs” stabili ierindojas starp manām mīļākajām grāmatām. Nesaprotu, kā es bērnībā šo burvīgo romānu palaidu garām.

10 gadus veca, nemīlēta, izlutināta bārene Mērija Lenoksa pēc vecāku nāves no Indijas tiek atvesta uz Jorkšīru pie vientuļa tēvoča. Tēvoča māja ir milzīga, bet gandrīz visas istabas ir aizslēgtas. Ap māju plešas tikpat milzīgs dārzs, tālāk tīrelis. Pētot māju un dārzu, Mērija uzzina par noslēpumaino dārzu un nolemj to atrast. Pamazām viņa iemīl sevi, sadraudzējas ar zemnieku puiku Dikenu, kurš zina visu par augiem un dzīvniekiem, un kopj aizlaisto noslēpumaino dārzu. Kādu nakti vienā no istabām Mērija atrod slimīgo un histērisko brālēnu Kolinu. Kolins apgalvo, ka drīz mirs un nekad neiet ārā no istabas. Pa šo laiku Mērija no bālas un drūmas kļuvusi veselīga un dzīvespriecīga, un kopā ar Dikenu viņi pamazām arī Kolinu izvilina ārā un aizved uz noslēpumaino dārzu. Svaigs gaiss un fiziskas nodarbības dārzā dara brīnumus un Kolins no riebīga vārguļa pamazām pārvēršas normālā pusaugu puikā, ar to pamatīgi pārsteidzot tēvu misteru Kreivenu, kad tas beidzot ierodas savā īpašumā.

Protams, ar dārzu un māju saistās kāds noslēpums, bet tas lai paliek neatklāts, izlasiet paši. Dārzs ir stāsta centrālais simbols, tas dziedē senas brūces un rāda, cik ļoti nozīmīga ir ģimene. Mērija un Kolins sākumā ir tik nejauki tikai tāpēc, ka viņiem trūkusi vecāku mīlestība un uzmanība, nav bijusi normāla bērnība. Pretstats tam ir Dikens, kuru māte mīl un ļauj viņam būt patstāvīgam. Dikena māte uzsver, cik nozīmīgs ir svaigs gaiss un labas domas, un viņai nevar nepiekrist. Skraidot pa dārzu un tīreli, kopjot noslēpumaino dārzu un vērojot sarkankrūtīšu ģimeni, bērni nemanot kļuvuši veselīgi un viņu raksturs mainījies uz labo pusi. Rakstot autore ietekmējās no kristīgās zinātnes idejām: slimības ir baiļu, grēka un vienaldzības rezultāts un, mainot savu domāšanu un rīcību, mēs varam izveseļoties.

Ļoti jauks, sirsnīgs un neuzbāzīgi pamācošs stāsts. Ne velti tiek uzskatīta par vienu no labākajām 20.gs bērnu grāmatām. Vērtēju 5/5.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s