Kā lasīt ātrāk

Bērnībā skolā bija jālasa skaļi uz ātrumu. Tā šķiet arī bija vienīgā reize, kad apzināti lasīju ātri. Esmu laika gaitā piefiksējusi, ka dažas grāmatas lasās ļoti ātri, bet citas daudz lēnāk.  Iemesli varētu būt rakstnieka valodas stils,  cik aizraujošs sižets, cik tēma interesanta lasītājam, grāmatas formāts un valoda. Teksts sīkā drukā lasās lēnāk (?), tāpat kā elektroniskās grāmatas lasās par apmēram 10% lēnāk kā drukātās (nesen bija pētījums). Par lasīšanas ātrumu nākas domāt atkal, kad lasāmo grāmatu kaudze aug un es nepaspēju izlasīt Stokera “Drakulu” līdz esejas iesniegšanas termiņam.

Citreiz es tā iegrimstu grāmatā, ka viss apkārt izzūd, nokļūst citā laikā un telpā. Un tikai, kad kāds vai kaut kas mani atsauc realitātē, saprotu, ka izlasīta puse no grāmatas. Citreiz teksts lasās tik lēni, visu laiku jāpiespiež sevi koncentrēties….Mans vēstures skolotājs bija ātrlasītājs. Kā viņš pats teica, viņs lasot pa diagonāli.

Kā mēs lasām? Zinātnieki apgalvo, ka katra mūsu acs vienlaicīgi skatās uz citiem burtiem un smadzenes saliek kopā šos attēlus, lai veidotu vārdu. Tādā veidā mēs nelasām katru burtu atsevišķi, bet uztveram vārdu kopumā. Daudzi cilvēki lasa vidēji 250 vārdus minūtē, 1- 2 lpp minūtē. Cik lieliski būtu lasīt 500 vai vairāk vārdus minūtē?

Lai noskaidrotu savu lasīšanas ātrumu:

  1. vēlams paņemt vēl nelasītu grāmatu, atšķirt nodaļas sākumu
  2. uzliek taimeri uz 1 minūti
  3. lasa kamēr minūte nebeidzas, atzīmē vietu, kur minūte beidzās
  4. saskaita cik daudz līnijas izlasītas
  5. saskaita vārdus (arī visus īsos un, bet ….) otrajā līnijā
  6. līniju skaits x vārdi līnijā = vārdu skaits minūtē, tavs vidējais lasīšanas ātrums minūtē

Izmēģināju lasīt divus dažādus iepriekš nelasītus tekstus. Pirmais teksts bija sīkākā drukā, centos to lasīt ātrāk nekā parasti (bet nebraucu ar pirkstu pa tekstu). Sanāca 300 vārdi minūtē. Pirmajā brīdī šķita, ka vispār neesmu sapratusi ko izlasīju, bet šorīt atceros, ka pie Levina atbrauca ciemos brālis un Levinam nepatīk brāļa pretējie uzskati par lauku dzīvi un zemniekiem. Varu pat sīkāk aprakstīt. Apbrīnojami! Otrais teksts bija lielākā drukā, lasīju ne pārāk steidzoties. Sanāca 266 vārdi minūtē.

Lai iemācītos lasīt ātrāk, jāsaprot, kas traucē ātrākai lasīšanai. Priekš manis tā noteikti ir teksta vokalizācija un pārlasīšana. Sevi laiku pa laikam pieķeru tā darām.

Sliktie lasīšanas ieradumi un padomi ātrākai lasīšanai:

Palīg-vokalizācija (sub-vocalization) – ieradums lasot izrunāt katru vārdu domās. Tas lieki aizņem laiku, jo saprast vārdu var ātrāk nekā izrunāt. Ir jāiemācās to nedarīt: velc pa tekstu ar rādītāju ātrāk nekā spēj domās izrunāt vārdus.

Vārdu pa vārdam lasīšana – tas ir lēni un koncentrējoties uz katru vārdu var pazaudēt vispārējo domu. Tie kas vārdu lasa pa “blokiem” saprot vairāk un lasa ātrāk. Triks – lasot turēt tekstu mazliet tālāk no acīm; tas palīdz uztvert vairāk vārdus vienlaicīgi.

Nepietiekama acu kustība – koncentrēšanās uz vienu vārdu un neskatīšanās “pa malām”. Jāmēģina atbrīvot seju un ļaut skatienam mazliet klejot tā uztverot lielāku teksta lauku. Izmanto perifēro redzi, lai uztvertu arī vārdus rindu malās.

Atgriešanās – nevajadzīga teksta pārlasīšana, atgriešanās atpakaļ tekstā reizēm pat par vairākām rindiņām tikai lai pārliecinātos, ka kaut kas izlasīts pareizi. Teksta struktūra un plūdums tiek izjaukts un vispārējā temata izpratne var samazināties. Nevajag pārlasīt, ja vien tas patiešām nav nepieciešams. Lai atbrīvotos no šī ieraduma, iesaka vilkt lasāmajam tekstam līdzi (pa priekšu) ar pirkstu, zīmuli vai ko citu. Acis sekos rādītājam un neatgriezīsies, lai pārlasītu tekstu. Mainot rādītāja kustības ātrumu var mainīt arī lasīšanas ātrumu.

Vāja koncentrēšanās – ne visi spēj lasīt pie ieslēgta TV, skanot mūzikai vai citam troksnim. Lai uzlaboto koncentrēšanos, nevajag darīt vairākas lietas vienlaicīgi (lasīt detektīvu un prātā plānot vakariņas) un jāatbrīvojas no traucēkļiem. Citādi var sanākt, ka izlasītas vairākas lapas vispār neuztverot, kas lasīts.

Lineārā lasīšana – lasīšana cītīgi pa līnijām vienu pēc otras no augšas uz leju, lai gan varbūt ne visa informācija ir vajadzīga. Labāk “noskanēt” lapu, pievēršot uzmanību virsrakstiem, atsevišķiem izdalītiem punktiem, iezīmētam tekstam u.c. un lasīt tikai to, kas vajadzīgs. Romānam droši vien nederēs, bet mācību literatūrai gan.

Lasīt mēs neiemācāmies vienā dienā un lai lasītu ātrāk ir jātrennējas, tomēr ne visu vajag lasīt ātri. Ir jāizvēlas pareizā lasīšanas pieeja. Līgumu, vēstules, finanšu pārskatu, svarīgu mācību materiālu vai jebko citu, ko vēlams labi izprast un spēt pēc tam analizēt, jālasa lēni. Arī romānā mēdz būt teksta daļas kurām ātri pārskriet pāri ar acīm un citas daļas, kuras lasīt lēni izbaudot katru vārdu. Nav jēgas kļūt vienkārši par ātrlasītāju, ir jākļūst par produktīvu lasītāju. Lasīšanas ātrums ir jākontrolē nevis vienkārši jālasa ātrāk.

Aktīvā lasīšana – pirms sākt lasīt, jāpadomā ko iespējams no konkrētā materiāla iegūt. Ko jaunu uzzināšu? Tas īpaši palīdz, ja jālasa kas garlaicīgs. Tas palīdzēs fokusēties un uztvert konkrētas detaļas. Reizēm ir jāapstājas, lai padomātu par izlasīto. Tas neizklausās pēc ātrās lasīšanas, bet tā ir gudra lasīšana. Ja bieži tekstā gadās nesaprotami, sarežģīti vārdi, ir vērts apskatīties to nozīmi. Tas palīdzēs vieglāk uztvert tekstu un atcerēties.

Lielākā problēma ātrākai lasīšanai varētu būt rādītāja izmantošana lasot elektroniskus tekstus. Pa skārienjūtīgu ekrānu ar pirkstu nepavilksi…. Vai jums ir kādi padomi ātrākai lasīšanai?

(Iedvesmu smēlos šeit un šeit.)

7 thoughts on “Kā lasīt ātrāk

  1. Es šogad internetā pārbaudīju lasīšanas ātrumu un uztveri — izlasi tekstu, nospied pogu un atbildi un jautājumiem par tekstā minētajiem faktiem — un rezultāts sanāca virs vidējā. Tas mani pārsteidza, jo teksts bija lietuviski, leišiem domāts.
    500 vārdus minūtē es noteikti nelasu. Izmēģināju: latviski pēc minētās metodes sanāca 350 vārdi, angliski — 340, krieviski — 216, leitiski — 280 vārdi. Latviski Tev arī noteikti sanāktu ātrāk, jo esmu dzirdējusi, ka kirilica pati par sevi ir lēnāk lasāma.
    Domāju, ka man ar to pietiek, mani vairāk uztrauc teksta uztvere un atcerēšanās. Nesen apzināti grāmatā pārlasīju ne vienu vien rindkopu, un tas noteikti bija tā vērts. Visu, ko gribas, tāpat neizlasīt, tāpēc labāk pievērsties tekstiem, ko ir vērts lasīt lēnām. Tavā gadījumā gan tas neder. Varbūt jāvingrinās dziļāk iegremdēties tekstā, vairāk koncentrēties? Un vispār: vispirms “Drakula” un tikai pēc tam vakariņas.🙂

    Like

  2. Ir lietas, kas jālasa ātri un ir kas lēni. Tādēļ mani arī savs lasīšanas ātrums īpaši neinteresē. Piemēram, šī ieraksta saturs man bija pa pusei zināms, kkur jau lasīts un izlasīju diezgan ātri. Savukārt, ja es tāpat mēģinātu tikt galā ar Vēju Vītolos vai kādu dzejoli, tad diez ko gandarīts es pēc tam nejustos.

    Like

  3. Ļoti informatīvs un noderīgs raksts, paldies.🙂
    Kā jau domāju, man ir padaudz slikto lasīšanas ieradumu, jo neesmu no ātrlasītājiem.😀 Protams, ir grāmatas, kuras ir vērts lasīt lēnām un savādāk nemaz nevar, bet kopumā centīšos ņemt vērā ieteikumus, jo gribas jau izlasīt pēc iespējas vairāk.

    Like

  4. Pakļāvos vispārējai tendencei un notestēju sevi standarta teksta lasīšanas ātrumā. Man parasti nekur nav jāskrien un lasīšana pa diognāli būtu par grāmatu samaksātās naudas šķērdēšana. Man sanāk latviski 362 vārdi, angliski 320, krieviski 357. Un es reāli subvokalizēju, katru vārdu, lasu pa rindiņām pilnīgi visu.

    Like

    • Tā ir laba attieksme.🙂 Latviski es parasti neizrunāju, angliski un krieviski gan, jo skaļi man nekad nesanāk tik laba izruna kā domās. Un man steigšus jāpievēršas krievu tekstiem vai vismaz jāpārbauda sevi vēlreiz ar kādu vienkāršāku grāmatiņu, kur nav jādomā, kas ir Уолстонкрафт.

      Like

  5. Mani daudz vairāk uztrauc lasīšanas produktivitāte, nevis ātrums. Pēdējo var iegūt pietiekami ātri, tomēr teksta saprašana un iekļaušana jau esošo zināšanu kontekstā var nebūt atkarīga no lasīšanas ātruma – ir lietas, kurām smadzenēs jāizveido jaunas atvilktnītes, bet citās jau krājas gadiem.
    Vispār “Drakulu” es arī lasīju krietni ilgāk nekā plānoju, un tas pats bija ar Frankenšteinu. Nav jau tie mūsdienu teksti, diezgan smagnēji un mēs jau esam atraduši no tādiem.

    Like

    • Jā, savādāka teikumu uzbūve, ikdienā nelietoti vārdi varētu būt tie, kas palēnina šo darbu lasīšanu.
      Protams, ne visu var un vajag lasīt ātri. Reizēm gan lasi cik lēni gribi, tik un tā nekas neaizķeras prātā. Tāpēc biju pārsteigta, ka mēģinot lasīt ātrāk kā parasti es tomēr labi atceros izlasīto.
      Katram jālasa tā kā pašam ērtāk, bet ja gribas lasīt ātrāk, tad pie tā var piestrādāt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s