Mērija Enna. Dafne di Morjē

Apgāds “Daugava” 2002.gads., 412 lpp. Pirmo reizi izdota 1954. gadā.

Romāns ir pretrunīgas vēsturiskas personas Jorkas hercoga mīļākās Mērijas Ennas Klārkas (1776 – 1852) dzīvesstāsts. Viņa bija Dafnes di Morjē vecvecmāmiņa, tāpēc romānā daudz tikai ģimenei zināmu faktu un rūpīga iedziļināšanās Mērijas Ennas spilgtajā dzīvē, kas atstāja ne vienu vien satricinājumu Anglijas vēsturē. Tas ir alkatīgas, dzīveskāras un nekaunīgas būtnes attēlojums, kas tai pašā laikā spēja būt arī mīloša, uzticama, devīga un augstsirdīga. Lai gan Mērija Enna bija gudra un viltīga, viņu pazudināja augstprātība, meli, iedomāta vara un izšķērdība.

Portrait of Mary Anne Clarke, by Adam Buck, 1803 (from Wikipedia)

Viens no romāna vadmotīviem ir brīvības tēma. Jau bērnībā Mērijai Ennai ir skaidrs, ko viņa vēlas: labu dzīvi, bagātu vīru, ielauzties vīriešu pasaulē: vīriešu runas allaž bija aizraujošākas nekā sieviešu. Viņa grib atbrīvoties no finansiālas atkarības, vēlas būt brīva un dzīvot pēc saviem ieskatiem. Šīs vēlmes vadīta viņa apprecas ar Džozefu Klārku, kurš izrādās nekam nederīgs dzērājs, daudz nabagāks kā viņa iedomājās. Pēc gadiem Mērija Enna aizbēg no vīra un uzsāk bagātu uzturētāju meklējumus, kas viņu noved pie Jorkas hercoga. Otra svarīga tēma ir kaislība – uz vīriešiem, uz krāšņu dzīvi. Māja Londonā, dārgi paklāji un trauki, rotaslietas. Nevar atļauties, bet tik skaista lieta, ka viņai obligāti vajag…. Un parādi tikai aug. Mērija Enna lieliski prot izmantot savu sievišķo šarmu, lai liktu vīriešiem pulcēties ap viņu un apmaksāt tēriņus. Viņā ir gan manipulatores, gan pavedējas un “liktenīgās sievietes” iezīmes. Viņa izmanto vīriešus un vīrieši izmanto viņu savās varas spēlītēs.

…. turpmāk vienmēr jāatceras, ka cilvēka ārienei nav nekādas nozīmes, ka šķietami augstsirdīga rīcība var slēpt pavisam citādus motīvus, un tajā gadījumā, ja labdaris ir vīrietis, motīvs ir tikai viens.

Viņa varētu mierīgi dzīvot kopā ar Bilu Douleru, bet vienkārša dzīve viņai neder. Un viņa nespēj piedot Jorkas hercogam. Brāļa Čārlza nedienu vēl vairāk pamudināta, viņa vērpj intrigas un atriebjas hercogam, izdodot savus memuārus, lai gan tas nesniedz nekādu gandarījumu un beigās viņu iegrūž postā.

Mērija Enna nejuta ne prieku, ne pacilātību – nevienu pašu mirkli. Nekādas uzvaras apziņas un triumfa, tikai sāpes sirdī un kauns.

Romāns vienlaicīgi ir arī laba aizgājušā laikmeta liecība: sabiedrības liekulība, dzīvošana pāri līdzekļiem, korupcija tirgojot amatus armijā (īsts bizness!), politiskās intrigas.

Mērija Enna mirdz kā dārgakmenis, tomēr visu laiku nepamet tāda kā grūtsirdības sajūta.  Šķiet, ka rakstniece pārdzīvojusi un skumusi par savu vecvecmāmiņu, bet es tomēr nespēju viņai just līdzi – visas viņas nelaimes bija pašas izraisītas.

Kad briesmu brīdī nākas pieņemt lēmumu, tad jāpieņem tas, kurš pirmais iešaujas prātā.

Tomēr ne visi Mērijas lēmumi ir pareizi un viņa ir par lepnu, lai atkāptos….

Daži šo cildina kā Dafnes di Morjē labāko romānu, es lieku 3,5 no 5.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s