FaSciFi trešā lekcija: Bram Stoker

Trešā lekcija par Brema Stokera “Drakulu” (1897.g. gotiskais romāns) bija ļoti aizraujoša. Šis īru teātra vadītājs, sarakstot epistulāra stila romānu, radīja ļoti spēcīgu moderno mītu par vampīriem. Lai gan leģendas par vampīriem, vampiem, cilvēkiem, kas dzer asinis, ēd miesu ir saglabājušās vismaz no Senās Grieķijas laikiem. Romānu ļoti interesanti analizēt, jo tajā var saskatīt daudz dažādus motīvus, idejas, simbolismu: dzīvnieki, asinis, sapņi, Drakula kā Antikristus, seksualitāte, nemirstība…..Pavisam sīka analīze atrodama šeit. Par Drakulu kursa forumā studenti diskutēja ar putām uz lūpām. Vieni nevarēja saprast, kāpēc Drakula izkāpšanai Anglijas krastā izvēlējās Whitby pilsētiņu. Citi diskutēja kāpēc Drakula ieslodzīja pilī Džonatanu Harkeru, bet atstāja viņu dzīvu un atstāja dzīvu arī otrajā tikšanās reizē…. Te ļaudis sadalījās divās nometnēs: vieni atbalsta ideju, ka vampīri dzer tikai sieviešu asinis, otriem iepatikās ideja, ka Drakula ir homoseksuāls un iemīlējies Džonatanā (atrada pat citātus, kas šo ideju var balstīt).

Bet nu pie svarīgākā no profesora lekcijām:

  • Drakula saistās ar trim galvenajām tēmām: seksualitāte, nemirstība, robežu pārkāpšana (arī grēks) – vampīru var uzskatīt par alternatīvu (Viktorijas laika) tikumības paražu ierobežotajiem mīlniekiem
  • “vampia” – ragana, gudra sieviete; to vamp – gūt negodīgu pārākumu pār vīrieti izmantojot seksuālās spējas
  • vampīri ir visu laiku populārākie monstri; Stokers bija tas, kurš sasaistīja vampīru ar vīrieša tēlu
  • romāna epistulārā forma sniedz lasītājam sajūtu, ka uzrakstītais ir uzticamāks nekā, ja kāds notikumus atstāstītu
  • pārdabiskā pielietojums ir pamatā gotiskajam romānam
  • var skatīties arī šādi: modernie demokrātiskie protestanti (Mina, Džonatans, Artūrs, Van Helsings un Džons) pret vecāko, aristokrātisko, katolisko sabiedrības daļu (Drakula)
  • katrs monstrs nes sevī kādu brīdinājumu, kas ir aktuāls tam laikam un sabiedrībai
  • pirmais modernais vampīru stāsts ir Polidori “Vampyre” (1819), tam seko Le Fanu “Carmilla” (1872)
  • Stokers ir vainīgs pie tā, ka Drakulu saista ar Vlad Tepes; viņš arī bija tas, kurš nolēma, ka vampīrs nevar šķērsot ūdeni bez palīdzības un nevar mainīt savu formu dienā.

Eseju uzrakstīju par Stokera meistarīgo dabas un klimatisko apstākļu izmantošanu, lai radītu brīdinošu noskaņu. Piemēram, lasītājs vēl nezina, ka Drakula ieradīsies Whitby, bet gaiss ir smags, viss sastingst kā pirms kādas nelaimes un tad uznāk šausmīga vētra, tumsa, vējš atdzen biezu, miklu miglu – liekas, ka mirušie pieskaras dzīvajiem ar mikliem pirkstiem…..

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s