Ceturtā lekcija par Mērijas Šellijas “Frankenšteinu” (1818) man nešķita pārāk aizraujoša. Varbūt tāpēc, ka romāns bija jau lasīts, filma redzēta un profesors daudz runāja par romantismu, no kura jau esmu paspējusi nogurt. Lai nu kā, jauniņās Mērijas vēlme uzrakstīt stāstu, kas visus izbiedētu tikpat ļoti kā idejas pamatā esošais viņas sapnis, izdevās. Romāns kļuva par sensāciju, to lasīja un turpina lasīt, ekranizēt un Frankenšteina monstrs ir iesakņojies mūsu apziņā uz palikšanu.
Interesantākais un svarīgākais no profesora stāstītā:
- “Frankenšteins” ir pirmais nozīmīgais zinātniskās fantastikas romāns (zināšanu meklēšana un pielietošana, sabiedrības procesu izprašana u.tml.)
- daļa cilvēku kļūdaini uzskata, ka monstra vārds ir Frankenšteins. Tas tāpēc, ka monstrs ir visu grāmatu aptverošs un spēcīgs tēls.
- monstri un pārdrošas, iespaidīgas idejas ir romantiskas
- romantisma literatūrā svarīgs indivīda ego un emocijas, noteikti ideāli, savādas nejaušu apstākļu sakritības, laimīgi un nelaimīgi notikumi
- gotiska šausmu literatūra – lai mūs saviļņotu, satrauktu un iedvestu mistiskas bailes
- Šellija vēlējās uzsvērt cik svarīga ir pieķeršanās tuvāko cilvēku starpā – egoistiskais Viktors no visiem attālinās, ne ar vienu nekontaktējas, kas rada vientulību un noved pie apsēstības ar ideju par jaunas būtnes radīšanu
- monstrs ir brīdinājums nopietni attiekties pret zinātnes idejām un būt atbildīgiem par savu rīcību
- Frankenšteins ir kļuvis par modernu mītu (kur Viktors un viņa radījums ir saplūduši vienā monstrā), kas kalpo par simbolu uztraucošiem zinātnes procesiem, piemēram, dzīvnieku klonēšanai.
Marii grāmatplaukts 