Alice`s Adventures in Wonderland 1865, Through the Looking-Glass 1872. Konkrētais izdevums – Penguin Group 2000., 239 lpp.
“Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”: Alise snauduļo upes krastā un pamana frakā tērpto Trusi. Tas ir tik neparasti, ka Alise nolemj sekot Trusim līdzi alā. Pēc gara kritiena viņa nokļūst lielā zālē ar mazām durtiņām. Viss, ko viņa apēd, padara Alisi vai nu garāku vai īsāku. Viņa satiek Peli, Dodo, Kāpuru ar pīpi gandrīz izposta Truša māju un nokļūst pie Hercogienes, kur satiek Česīras kaķi. Smaidošais Česīras kaķis viņai parāda ceļu uz Marta Zaķa māju. Pēc dažiem citiem piedzīvojumiem Alise satiek Siržu Karalieni un piedalās kriketa spēlē. Beigās notiek tiesas process, lai noskaidrotu, kurš nozadzis Karalienes kūciņas.
“Alise Aizspogulijā”: šoreiz Alise kādā ziemas dienā, spēlējoties ar kaķēniem, apsver domu kāda pasaule izskatās aiz spoguļattēla. Sev par pārsteigumu viņa atklāj, ka var izkāpt cauri spogulim un nokļūt Aizspogulijā. Viņa mazliet pavēro šaha figūras un tad iziet pasakainā dārzā, kur puķes runā un, lai nokļūtu līdz mērķim, ir jāiet pretējā virzienā. Dārzā viņa satiek Sarkano Karalieni. Visa apkārtne ir sadalīta kā liels šaha laukums. Sarkanā Karaliene apsola Alisi iecelt par karalieni, ja viņa kā Baltās Karalienes bandinieks nokļūs līdz astotajai rindai šaha spēlē. Tālāk Alise saskaņā ar šaha noteikumiem dodas pāri strautiem, kas atdala laukumus. Viņa satiek runājošu Aitu un citus savādus personāžus, vēro Lauvas un Vienradža cīņu un beigās tiek kronēta par Karalieni.
Abi stāsti ir brīžiem pilnīgi absurdu notikumu virknējums. Ieskatoties dziļāk, notikumi iegūst jēgu. Savādie personāži, sarunas, dzejoļi un vārdu spēles veido spēcīgu simbolisma fonu. Trakā pasaka pārvēršas par stāstu, kas ne tikai izklaidē ar savu lielisko fantāziju, bet arī māca matemātiku, spēlējas ar loģiku, attīsta domāšanu, un skar mūžīgo pieaugšanas un novecošanas tēmu. Gandrīz visi dzejoļi ir 19.gs populāru dzejoļu parodijas. Daži kalambūri gan vislabāk saprotami tikai Kerolam un Alisei Lidellai pašai. Es lasot nepamanīju, ka vienā dzejolī veikli paslēpts reālās Alises vārds. Mēs nekad neuzzināsim, vai Alise saprata un izbaudīja visas viņai veltītajos stāstos iepītās mīklas. Bērnībā lasot es uztvēru tikai trakās pasakas slāni. Arī tagad teksta skaidrojumi ļoti noder kaut vai lai saprastu, kas pie velna ir Humpty Dumpty. Biežais “kas pie velna ir tas?” man bija galvenais traucēklis lasot Kerola ģeniālo darbu. Es jutos tāpat kā Alise, kura regulāri iedomājas cik tas viss ir absurdi.
Pieļauju, ka zināmākais Alises fragments ir Alises saruna ar Česīras kaķi:
“Would you tell me, please, which way I ought to go from here?”
“That depends a good deal on where you want to get to, ” said the Cat.
Uzjautrinoša ir aina tiesas zālē, kas spilgti parāda apgriezto loģiku stāstā:
“No, no!” said the Queen. “Sentence first – verdict afterwards.”
“Stuff and nonsense!” said Alice loudly…
Vispār labāk lasīt grāmatu ar John Tenniel ilustrācijām. Kerols viņu speciāli nolīga un Alises ilustrācijas gan palīdzēja pārdot grāmatu, gan ir kļuvušas par vienām no slavenākajām literāro darbu ilustrācijām.
Luisa Kerola šedevrs tiek uzskatīts par pirmo īsto bērnu literatūru – tādu, kas bērnus izklaidē. Es domāju, ka tā joprojām ir lieliska bērnu literatūra, kas liek smadzenes pakustināt arī pieaugušajiem.
Vērtējums: 4/5
Marii grāmatplaukts 