Dracula. Bram Stoker

Pirmā publikācija 1897. gadā, 488 lpp.  Gotisks šausmu romāns.

Džonatans Harkers ierodas no Anglijas Transilvānijā (apgabals Rumānijā), lai palīdzētu grāfam Drakulam iegādāties māju Londonā. Savas vizītes laikā viņš atklāj Drakulas šausminošo noslēpumu, kļūst par gūstekni pilī, no kuras izdodas izbēgt, tomēr tas prasa tik daudz izturības un nervu, ka Džonatans gandrīz zaudē prātu. Tikmēr Anglijā risinās uztraucoši notikumi: Džonatana līgavas Minnas draudzene Lūsija staigā miegā, nelielo ostas pilsētiņu Vitbiju piemeklē drausmīga vētra un ostā ienāk krievu kuģis bez apkalpes un mirušu kapteini pie stūres. Lūsijai paliek aizvien sliktāk un dakteris (viņš arī trako nama galvenais ārsts) Džons Sevards, nespēdams atrast viņas slimības cēloni, attaicina holandiešu profesoru Van Helsingu. Seko asins pārliešana un dažādi rituāli, bet nekas nepalīdz un Lūsija nomirst. Bet vai tiešām viņa ir mirusi? Van Helsinks tā nedomā, viņam ir briesmīgas aizdomas un viņš ar tām iepazīstina mazo domubiedru pulciņu: Minnu, Džonu, Artūru (Lūsijas līgavaini), Kvinseju Morisu, un Džonatanu. Kopīgiem spēkiem, analizējot viņu rīcībā esošo informāciju, viņi sadzen pēdas Drakulam. Sākas pakaļdzīšanās uz dzīvību un nāvi,  kas aizved viņus atpakaļ uz Transilvāniju.

Īru rakstnieks Brems Stokers ir radījis pašu slavenāko vampīru romānu, kas aizsāka vampīru tēmas popularitāti, lai gan pirms “Drakulas” bija sarakstīti vairāki romāni par vampīriem. Tomēr tieši Stokera radītais vampīra tēls, ar to saistītie atribūti un māņticība iesakņojās cilvēku atmiņā un ir pamatā daudziem citiem vampīru romāniem. Izteiksmes līdzekļiem bagāts un dziļš romāns, kas pēta cilvēka identitāti, veselo saprātu un Viktorijas laika seksualitātes un iekāres tumšos nostūrus (par to vairāk lekcijas pierakstos).

Romāns sarakstīts epistulārā veidā: vēstules, dienasgrāmatas, avīžu izgriezumi. Grāmatas varoņi savus piedzīvojumus un pārdomas pieraksta dienasgrāmatās un dalās ar šo informāciju savā starpā. Minna pat veic svarīgākās informācijas apkopošanu no visiem pierakstiem. Viņi pieraksta, diktē, pārraksta, stenografē un diskutē nepārtraukti, tā radot lielāku ticamību notikumiem. Jaunāko Viktorijas laika tehnoloģiju izmantošanai ir liela nozīme – tās ļauj ātri un efektīvi saglabāt informāciju, rada iespaidu par sistemātisku un zinātnisku problēmas izmeklēšanu, un cilvēku izglītotību. Tas ir kā pretstats aristokrātiskajam Drakulam, kurš iemācījies angļu valodu tikai, lai varētu ierasties Londonā un nāk no mežonīgas, maz izzinātas un māņticīgas teritorijas: “one of the wildest and least known portions of Europe”. Šī ievadfrāze, starp citu, jau pašā sākumā vedina lasītāju domāt, ka stāsts būs par kaut ko eksotisku, nezināmu un varbūt pat bīstamu.

Cik tur taisnības, cik piedomāts par Transilvāniju lai paliek uz Stokera sirdsapziņas. Viens gan skaidrs – tieši viņš ir atbildīgs par mītu, kas vampīru Drakulu saista ar Vlad Tepes (Vlad the Impaler). Īsti jau Stokeru nevar vainot – Vlad Tepes bija nežēlīga un kolorīta persona, kas atstāja pēdas iedzīvotāju atmiņā un rosināja dažādus nostāstus. Bez tam Transilvānija ir ļoti skaists, bet joprojām noslēpumains Eiropas nostūris. Daļa darbības vietu izvēlē saskata Britu impērijas pretnostatījumu Austroungārijas impērijai un bailēm no tās. Citi – vienkāršu rasismu pret Eiropas nomales iedzīvotājiem.

Manuprāt Stokers lieliski izmanto dabas tēlus un to simbolismu, lai radītu vajadzīgo noskaņu. Džonatanam dodoties uz Drakulas pili, ziedošo un zaļo ainavu nomaina tumšs mežs, kalni paliek aizvien draudīgāki, savelkas mākoņi, sāk gaudot vējš, tuvojoties pilij sāk snigt sniegs (kur sniegs tur nav dzīvība…. ). Visiem skaidrs, ka notiks kas slikts. Ļoti patika laika apstākļu krasās izmaiņas Drakulam ierodoties Anglijā: daba sastingst vētras gaidās, gaiss smacīgs un tad pēkšņi pilnīgs haoss.

White, wet clouds which swept by in ghostly fashion, so dank and damp and cold that it needed but little effort of imagination to think that the spirits of those lost at sea were touching their living brethren with the clammy hands of death.

Pat vēl nezinot, ka Drakula ir ieradies, mežonīgā vētra vēsta par ļaunumu un nāves tuvumu. Stokers raksta plaši, neskopodamies ar epitetiem, radot krāšņas “skatuves dekorācijas”.

Par galvenajiem varoņiem īpaši nav ko teikt. Visi lieliski savas sabiedrības pārstāvji, īsti džentelmeņi un lēdijas, katrs spēcīgs savā jomā. Kurš gan cits varētu stāties pretī tādam ļaunumam. Stokers ir pacenties uzsvērt Van Helsinga ārzemnieciskumu: viņš ir ekstravagants, runā savādā angļu valodā, it kā zinātnieks tomēr no mūsdienu viedokļa pesteļotājs vien ir. Un nenormāls pļāpa, kas uz romāna beigām sāk nogurdināt. Minna savukārt ir saprātīga, gudra, moderna sieviete, kura lietas uztver mierīgāk par pulciņa vīriešiem. Gudri būdami viņi tomēr pakļauj Minnu briesmām, atstājot viņu vienu un pēc tam vēl izdomā izslēgt no apspriedēm, lai netraumētu dāmas trauslo psihi. Drausmīga kļūda. Drakula savukārt ir egoistisks, bērnišķīgs un ļauns, tomēr tā arī netop skaidrs ar kādu mērķi viņš ierodas Londonā. Droši vien apnikusi vientuļā dzīve pussabrukušā pilī. Kas interesanti – Drakula fiziski parādās labi ja 10% romāna, bet Stokeram izdevies radīt tik emocionāli spēcīgu ideju, ka visi pārējie tēli paliek ēnā.

Kopumā – ļoti interesants un aizraujošs romāns, ko līdz šim nezin kādu iemeslu dēļ nebiju lasījusi.

Vērtējums 4,5/5

Advertisements

2 thoughts on “Dracula. Bram Stoker

  1. Lūk, tieši tas dabas simbolisms man ļoti labi palicis atmiņā. Tā vētra, kura dzina miroņu kuģi līcī un visi tie lieti un miglas. Patētiskie džentlemeņi un uz viņu fona tik ļoti dzīvais Drakula ar savu kāri pēc Mīnas. No mūsdienu viedokļa man patika, ka vampīram tomēr ir ierobežojumi pārvietošanās ziņā un visi tie vecmodīgie atbaidīšanas līdzeklī arī darbojas. Tagad jau tie vampīri vairs nav briesmoņi, kas kaut kā neliekas pareizi.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s