The Invisible Man. H.G. Wells

Pirmā publikācija 1897. gadā, 176 lpp.

Jauns zinātnieks Grifins izgudro serumu, kas viņu padara neredzamu. Kas no sākuma liekas brīnišķīga priekšrocība – neviens viņu neredz, viņš var darīt ko grib, ātri kļūst par skaudru un nepatīkamu trūkumu – suņi dzenas pakaļ, klimatiskie apstākļi ir nelabvēlīgi neredzamībai, saģērbies viņš kļūst par grotesku figūru, kam no visiem jāslēpjas. Grifins ierodas Ipingā, bet ciemata iedzīvotāji drīz kļūst aizdomīgi un viņš ir spiests bēgt. Atradis patvērumu bijušā studiju biedra Kempa mājā, viņš izstāsta tam savus piedzīvojumus un nākotnes plānus. Kemps ir šausmās un Grifins atkal spiests bēgt, tomēr ne tālu – viņš nolemj atriebties Kempam.

Attēls no 1933. gada filmas “The Invisible Man”

Velss savā garajā stāstā “Neredzamais cilvēks” spēlējas ar senu fantāziju, bet atšķirībā no citām diezgan naivām versijām, viņš parāda neredzamības ēnas puses – ir jāstaigā kailam, jo citādi no neredzamības nav nekādas jēgas, ja tevi neredz tu neesi, tātad nav iespējami kontakti ar sabiedrību, visādas lietas iespējams iegūt, bet nav iespējams tās izmantot, atklāt savu noslēpumu nozīmētu kļūt par izpētes objektu, šovu. Pirms eksperimenta Grifins sapņo par daudziem labumiem, ko viņam sniegs neredzamība the mystery. the power, the freedom, bet, neredzams nokļuvis uz ielas, viņš ātri saprot savu nožēlojamo stāvokli – mantu nesēji ietriecas viņā, suņi dzenas pakaļ, ir auksts, apēstais ēdiens ir redzams…. Apģērbies, nobintējies, pielicis mākslīgu degunu viņš izskatās pēc ķēma. Jā, viņš var slepus iekļūt mājās un zagt, bet ļoti jāpadomā kā nozagto aiznest, savādāk sanāk redzēt pa ielu ceļojam monētu saujas.

Grifins ir egoistisks, bērnišķīgs, godkārīgs, bet vienlaicīgi sabiedrības atstumts vēl pirms sava eksperimenta. Izrādās, ka viņš ir albīns.

A younger student than you were, almost an albino, six feet high, and broad, with a pink and white face and red eyes, who won the medal for chemistry.

Kā zināms, sabiedrība nemīl atšķirīgos. Grifins ir ne tik vien albīns, bet pie tam liels un plecīgs albīns ar izcilām sekmēm ķīmijā. Tātad divtik pamanāms. Bez tam viņam neveicas ar naudu, dzīvokļa saimnieks grasās viņu izmest uz ielas. Viņš vēlas atbrīvoties no savām problēmām un kļūt neredzamam šķiet vieglākais veids kā to izdarīt. Sapratis, ka Neredzama cilvēka realitāte nav tik rožaina kā cerēts, Grifins kļūst aizvien agresīvāks un trakāks. Protams, viņš pie savām nedienām nav vainīgs, visi viņu vajā, terorizē, neļauj brīvi paņemt to pēc kā viņš nācis, neļauj par viņiem uzjautrināties!

Of course I was in a fix – an infernal fix. And he made me wild too – hunting me about the house, fooling about with his revolver, locking and unlocking doors. He was simply exasperating. You don`t blame me, do you? You don`t blame me?

Lūk kā Grifins skaidro kādas mājas saimnieka apdullināšanu un iesiešanu palagā. Pamazām viņa vājprāts uzņem apgriezienus un, slēpjoties Kempa mājā, viņš jau sapņo par ciemata terorizēšanu un savu varenību. Grifins ir kļuvis ļauns, nervozs un paštaisns, pilnīgs psihs un beigas ir viņa neprātīgās uzvedības cienīgas. Pieļauju, ka Velss ar šo darbu vēlējās parādīt sabiedrības neiecietību pret atšķirīgiem indivīdiem un pie kā šī neiecietība un atstumšana noved.

Biju šo grāmatu lasījusi bērnībā un tad es neuztvēru Grifina ļaunumu un vājprātu, saskatīju tikai aizraujošu ideju un piedzīvojumus. Varbūt, ka zināmu lomu nospēlēja arī kāda redzēta filma. “Neredzamais cilvēks” ir ekranizēts gana daudz reižu un dažkārt Grifins ir tēlots kā nelaimīgs, vajāts vīrs nevis iedomīgs psihopāts. Ne sekundi nav iespējams just viņam līdzi.

Vērtējums: 3/5

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s