Marsiešu hronikas. Rejs Bredberijs

Izdevis apgāds Zvaigzne ABC 2010.gadā, 392 lpp. Pirmā publikācija 1950. gadā.

Savstarpēji saistītu stāstu krājums par Marsa kolonizāciju. Darbība risinās 1999. – 2026. gadam (tāla nākotne no 1950. gada perspektīvas raugoties). Zemes iedzīvotāji mokās ar pārapdzīvotību, resursu nepietiekamību un konfliktiem. Draud atomkarš un amerikāņi nolemj pārcelties uz Marsu. Izrādās, ka Marss ir apdzīvots un labi attīstīts, marsieši ar dažādiem līdzekļiem cīnās pret atbraucējiem. Vēlāk notiek atomkarš un uz Marsu izceļojušie atgriežas uz Zemes pie saviem radiniekiem. Uz Marsa paliek vien daži cilvēki, kuri nokavēja raķetes. Zeme izpostīta, Marss izpostīts… Beigās no Zemes atlido ģimene un sāk dzīvi kā jaunie marsieši.

Bredberija radītais Marss ir fantastiska vieta. Tur dzīvo īsa auguma marsieši ar brūnganu ādu un dzeltenām acīm. Mājām ir lietus kolonnas, puķu būri, dziedošas grāmatas, ūdens grīdas un miglas paklāji. Vakariņās marsieši ēd kristāla veģus sēžot pie uguns galdiem. Tur ir iespējams tas, kas pie mums nesavienojams. Savukārt viņiem neiespējami liekas melni mati un zilas acis. Marsieši vispār uzskata, ka uz Zemes nav dzīvība, jo tur ir pārāk daudz skābekļa!

No krājumā iekļautajiem stāstiem (stāstu skaits mēdz atšķirties atkarībā no krājuma) man patika:

• “Illa” – interesants marsiešu ikdienas tēlojums, marsiete sapņos redz cilvēku un vīrs kļūst greizsirdīgs;
• “Zemes dēli” – smieklīga satīra par uzpūtīgajiem amerikāņiem, kas ierodas uz Marsa un iedomājas, ka viņus jāuzņem kā varoņus, bet marsieši aizsūta viņus uz trako namu;

Kapteinis, redzami apjucis, vēl arvien stāvēja turpat, izmocīdams biklu smaidu. Viņš pastiepa uz priekšu rokas. – Jūs laikam īsti nesapratāt….

– Ko? … – viņa pacēla balsi.

Viņš kā neticēdams blenza viņā. – Mēs esam no Zemes!

• “Trešā ekspedīcija” – ļoti interesants stāsts, ierodas kārtējā ekspedīcija un atrod tādu pašu pilsētu kā uz Zemes un savus mirušos radiniekus, visi laimīgi, tomēr nevajag ticēt visam ko redzi….;
• “Augstu augstu gaisā” – melnie slepus uzbūvējuši raķetes un dodas prom, baltie amerikāņi ir šokā, labs stāsts par rasu naidu, kā baltie rasisti tagad pa naktīm izklaidēsies?;
• “Ašers II” – Stendāls ir nikns, ka fantāzijas un fantastikas grāmatas aizliegtas, iedvesmojas no Po stāstiem un uzbūvē Ašera māju, kur uz viesībām saaicina cenzorus un citus birokrātus, seko slepkavības Po stilā;
• “Marsietis” – skumjš stāsts par marsieti, kurš pieņem tā cilvēka veidolu, pēc kura blakus stāvošais ļoti ilgojas;
• “Pamestās pilsētas” – riktīgi smieklīgs stāsts par Volteru Gripu, kurš palicis iespējams vienīgais cilvēks uz Marsa. Kādu dienu iezvanās telefons un Volters dodas ceļojumā atrast zvanījušo sievieti. Ženevjēva izrādās galīgs pretstats tai skaistajai sievietei, ko viņš izsapņojis, un Volters mūk prom;
• “Garie vientulības gadi” – vienam no pirmajiem Marsa kolonistiem nomirst ģimene un viņš rada perfektu robotu ģimeni, lai nebūtu vientuļš;
• “Līs lietutiņš maigs…” – īss stāsts par automātisko māju pēc atomuzbrukuma, kas noved sevi līdz iznīcībai.

Daudzi stāsti parāda mūsu civilizācijas nesmuko seju – necieņu pret citu kultūru, vēlmi visu pārtaisīt pa savam, uzskatu, ka esam pārāki par citām būtnēm. Cilvēki iznīcina gan sevi, gan visu sev apkārt. Viņi mūk no sačakarētās Zemes (karš, birokrātija, pārapdzīvotība, piesārņojums utt), lai sāktu skaistu, mierīgi dzīvi uz Marsa, bet beigās rada tur precīzu Zemes kopiju: tādas pašas pilsētas, tā pati birokrātija, cīsiņu tirgotava tuksnesī….Tomēr Bredberijs grib dot cerību ar pēdējo stāstu “Bezgalīgais pikniks”, kur ģimene ierodas uz Marsa pēc 20 gadiem, sabojā raķeti, lai nevarētu lidot atpakaļ un viņus nevarētu atrast, un apmetas kādreiz celtā pilsētā, lai sāktu dzīvi kā marsieši saskaņā ar tiem resursiem, kas viņiem pieejami.

Ja jums netīk Marss tāds, kāds tas ir, brauciet labāk atpakaļ uz Zemi.

Kā jau rakstīju, man ir savāda sajūta, ka man būtu jābūt sajūsmā par “Marsiešu hronikām” un es esmu slikta, jo neesmu sajūsmā. Bredberijs ar šo krājumu kļuva pasaulē pazīstams, tā ir nozīmīga zinātniskās fantastikas grāmata un vēl citi iemesli liek šo darbu augsti novērtēt. Tomēr emocionāli paliku diezgan vienaldzīga.

Vērtējums: 3,5/5. Atsevišķi stāsti bija patiešām labi un nevar noliegt grāmatas vērtīgumu.