Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās. Mišels Feibers

Izdevusi Zvaigzne ABC 2011. gadā, 1120 lpp.

Nolēmu beidzot uzrakstīt par šo burvīgo romānu, ko izlasīju gada sākumā. Lasīju elektroniski, tāpēc nemocījos ar patiesi biezās grāmatas noturēšanu. Vēl jāpiebilst, ka lasīju krieviski un ceru, ka arī latviski tulkojums ir tikpat patīkams un sulīgs. Latviski galvenā varone nodēvēta par Sirdspuķīti, krieviski viņa bija Konfetka, angliski – Sugar. Kā nu kuram labāk patīk. Bet nu par pašu romānu.

Lasītājs it kā tiek paņemts aiz rokas un kā slepens vērotājs tiek vests līdzi galvenajiem grāmatas varoņiem 19. gs. beigu Londonā no visnabadzīgākā kvartāla līdz bagātnieku namiem.Sirdspuķīte ir nabadzīgo kvartālu bordeļu krāšņākais zieds, kura spēj uzminēt vīriešu vēlmes (dažkārt patiesi perversas). Bet nedomājiet, ka viņa ir kāda tukšgalve. Nebūt nē. Sirdspuķīte lasa grāmatas un raksta romānu par prostitūtas dzīvi un ir stingri izlēmusi tā vai savādāk tikt laukā no šī zanķa. Izdevība atnāk gļēvulīgā Viljama Rekhema personā. Viljams “iemīlas” Sirdspuķītē un, lai varētu viņu uzturēt, no plukatas bez rakstura un gribasspēka kļūst par bagātu un cienījamu vīru, pārņemot tēva parfīma ražotni. Kamēr Sirdspuķīte piesardzīgi bauda jauno dzīvi, Viljama sieva Agnese slīgst arvien dziļākā plānprātībā, bet abu meita Sofija sēž savā istabā nevienam nevajadzīga….

Es biju sajūsmā jau no pirmajām lapaspusēm. Jutos kā aizrauta atpakaļ laikā. Stāstījums ir tik krāšņs un tēlains, ka liekas – vari sajust smaku no renstelēm un, ejot garām krogam, dzirdēt balsu murdoņu un mūziku. Feibers visu apraksta diezgan sīki, bet tik neuzbāzīgi un meistarīgi, ka teksts pārvēršas dzīvā filmā. Ne velti Feibera meistarība aprakstot Londonu tiek salīdzināta ar Dikensu. Mani gan Dikensa apraksti drusku iemidzina, ar Feiberu tā nebija. Savukārt pornogrāfijas pieminēšana man liek vien nosmīkņāt. Jā, tur ir dažas atklātas seksa ainas, bet tās ir daļa no dzīves, tieši tikpat patiesas kā Londonas ielas. Kādam varbūt liksies par rupju, bet pilnībā iederīgi.

Arī personāži ļoti pārdomāti un dzīvelīgi, tie nav nekādi rožainie pasaku varoņi. Sirdspuķītei ir kāda ādas slimība un viņa nebūt nav skaistule, tomēr viņa māk sevi pasniegt un viņā ir kas tāds, kas vīriešus pievelk kā naktstauriņus gaisma. Viņa zina, ko grib sasniegt un izkulsies no jebkuras situācijas. Viljams ir tipisks tā laika vīrietis – īsti netiek galā ar saimniecību, netiek gudrs, kas īsti vainas sievai, “iegādājas” sev mīļāko un domā, ka viņa dzīve ir nokārtota. Tomēr viņš ir pietiekoši godkārīgs, lai nebūtu vienalga ko par viņu domās sabiedrība – sievai jāpaliek mājās nevis trakonamā un mīļākajai jābūt nemanāmai. Ar viņa sievu Agnesi viss ir mazliet sarežģītāk. Te liela loma tumsonīgai audzināšanai un Agneses sapņainajam garam un trauslajiem nerviem. Iedomājieties – neviens viņai neko nav izskaidrojis par ģimenes dzīves intīmo daļu, viņai ir pāri 20 gadiem, bet viņa menstruācijas uzskata par nelabā sūtītu asiņošanu, savukārt dzemdībās viņa vispār nesaprata kas notiek un visus pārdzīvojumus saista ar Dieva sodu. Nav brīnums, ka viņa kļūst aizvien jocīgāka. Abu meita Sofija sākumā liekas diezgan nepatīkams bērns, bet viņa vienkārši ir nelaimīga, nevajadzīga un nemīlēta. Viljama brālis Henrijs vispār ir muļķis – cenšas būt reliģiozs un sapņo kļūt par mācītāju, bet īstenībā māna sevi gan par reliģiozitāti, gan nespēdams sev atzīties, ka fiziski alkst pēc sarunu biedrenes Emelīnas. Šī “pārīša” reliģiskie prātojumi vietām šķita par daudz, tomēr tie ir vajadzīgi varoņu precīzai portretēšanai un izgaismo sabiedrības attieksmi pret sievietēm. Atraitne Emelīna vispār ir ļoti simpātiska būtne – stipras gribas sieviete, viņu pat varētu dēvēt par vienu no pirmajām feministēm.

Pēc grāmatas izlasīšanas es tviterī rakstīju: “Lasīju ar baudu, bet beigas sarūgtināja. Gribējās iepļaukāt gan galvenos varoņus, gan autoru. Viljams “lupata”!” Es patiesi biju sašutusi par nobeigumu un vēl pāris nedēļas nespēju beigt domāt, kā gan viņu dzīves izvērtās tālāk. Es savās dusmās nebiju vienīgā. Izrādās, ļoti līdzīgas sajūtas bijušas daudziem pēc grāmatas izlasīšanas. Autoram tikušas rakstītas simtiem vēstuļu ar lūgumiem pēc turpinājuma, tomēr viņa atbilde ir kategoriska – turpinājuma nebūs. Tagad domāju – beigas bija pareizas. Tieši tik negaidītas, lai visu nesabojātu ar salkano happy ever after. Un turpinājumu arī nevajag, lai katrs iedomājas ko vien grib. Lai gan, protams, būtu neizsakāmi vilinoši uzzināt, kas ar Sirdspuķīti notiek tālāk. Neliels mierinājums ir “The Apple: New Crimson Petal Stories”, lai gan tur galvenie varoņi pieminēti minimāli, tikai garām ejot.

Lasīju lēnām baudot katru vārdu. Ziedlapiņas viennozīmīgi ierindojas mīļāko grāmatu sarakstā.

Vērtējums: 5/5

 

3 thoughts on “Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās. Mišels Feibers

  1. Šī ir viena no manām mīļākajām grāmatām, iespējams, tādēļ, ka esmu pasista uz viktoriāņu laikmetu, taču arī Feibera stāstnieka talantu nevar neapbrīnot. Uzreiz redzams, ka viņš bija pamatīgi izpētījis laikmetu, lai radītu tik detalizētu kopainu.

    Beigas man personīgi patika. Ar visu sirdi un dvēseli jutu līdzi Sirdspuķītei un Sofijai. Par to, kas notiek ar Viljamu, man bija visai maza bēda, jo es šo grāmatu uztvēru tā diezgan feministiski🙂 Pilnīgi piekrītu arī par Emelīnu un viņas sprigano raksturu. Viljams gan manās acīs jau no sākta gala bija visai nesimpātisks.

    Paldies, ka atgādināji par ”The Apple: New Crimson Petal Stories”, biju par to galīgi piemirsusi. Noteikti ielikšu savā lasāmajā sarakstā.

    Like

  2. Es gan jūtos nedaudz vīlusies. Gaidīju ko citu. Apkopojot pašu stāstu, tiešām stāsts bija labs, taču valoda man nepatika-varbūt tulkotāja vaina…. Lasīju latviešu valodā.
    Un nezinu, vai man patika beigas vai ne. Tāda kā atstāta vieta savam fantāzijas lidojumam.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s