Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī. Lato Lapsa

Dienas grāmata, 2010. gads, 318 lpp.

Lai atšķaidītu fantastikas un fantāzijas kokteili, nolēmu palasīt kā tad Lapsam gājis Indijā un Pakistānā. Jo vairāk interesanti tāpēc, ka tās ir tālas un eksotiskas valstis. Un Lapsas ceļojumu apraksti nav parastie “nolaizītie” a la tūrisma ceļvedis apraksti. Viņš raksta tā kā ir un vazājas pa vietām, kur parasti tūristi nelien.

Tātad Lapsa vairākos piegājienos ir izbraukājis vismaz daļu Indijas un pabijis arī Pakistānā. Grāmatā atspoguļota reālā situācija – iedzīvotāju prieki un bēdas, bezgalīgs svētums un prātam neaptverama nežēlība, haoss un miljonus vērta ražošana, skaistums un mēsli. Tāds ļoti spēcīgs kokteilis. Neiedomājamas un neiespējamas lietas notiek uz katra soļa. Smilšu mafija, ēdienu termosu kurjerdienests, milzīgi graustu rajoni, cilvēku upurēšana, tūkstošiem dievu, hidžras, Vārānasī, Gadāni…. Tā ir tikai maza daļiņa no lietām un vietām, kam pieskaras, apraksta un mēģina saprast grāmatas autors.

Man nekad nav bijis rožains skatījums uz Indiju, tomēr mani realitāte pārsteidza vairāk kā gaidīju. Pavisam īsi – tā ir milzīga cūku kūts (gandrīz burtiskā nozīmē), kur grēks un svētums iet roku rokā. Kastu sistēma ir daudz sarežģītāka, nekā mums tiek mācīts skolā un tā pastāv joprojām, lai gan ne tik stingrā izpausmē: “mūsdienu indietis daudzējādā ziņā dzīvo simtus gadu senā pagātnē”. Indija ir demokrātiska valsts, tomēr “Indijā vairāk nekā jelkur citur pasaulē likums ir likums, bet patiesā dzīve ir patiesā dzīve”. Mērķis attaisno līdzekļus un personiskais labums ir svarīgāks par uzskatiem. Kas attiecas uz reliģiozitāti un svētumu…. man gribas vien pasmieties par tiem ārzemniekiem, kuri ierodas Indijā meklēt Dievu. Jā, tur ir tūkstošiem dievu un dievību un indieši viņus dedzīgi pielūdz, bet vidusmēra indietis ir superpraktisks – ja šitas dievs nepalīdz, viņš dodas vai izdomā nākamo. Indija nav viena milzīgi apgarota un svēta vieta. Starp citu, dieviem joprojām tiek upurēti cilvēki.

Mēs esam darījuši visu, lai pārtrauktu cilvēku upurēšanu, bet ko var izdarīt valsts iestāde, ja viss ciemats kopā izvēlas upuri un nogriež tam galvu ar viņa vecāku piekrišanu?

Ja vēl joprojām liekas, ka indieši ir labāki par mums, tad Lato ir savācis pietiekoši daudz šķebinošu stāstu par neprātīgām slepkavībām. Ko vērti vien ir jauno sievu letālie negadījumi drīz pēc kāzām.

Indija jau ir pilnīgi crazy, bet musulmaniskajā Pakistānā ir vēl trakāk. Lielākajā daļā Indijas skolu nav dzeramā ūdens, elektrība vai tualetes. Tā ir ļoti nelabvēlīga vieta sievietei. Neviens nevar būt drošs par savu dzīvību. Ierēdņiem galvenais ir labas Korāna zināšanas. Nu un tā tālāk. Grāmata gan pārsvarā veltīta Indijai un par Pakistānu ir vien dažas nodaļas, bet tās ir pietiekoši pārliecinošas, lai nebūtu ne mazākās vēlēšanās turp doties.

Kopumā grāmata sniedz labu izpratni par to, kāda ir Indija un kas veido indiešus par tik pretrunīgiem cilvēkiem. Uzzināju daudz ko jaunu. Tomēr man vietām gribējās vairāk autora paša emocijas un arī pozitīvo, jo noteikti Indijā ir arī milzumdaudz lietu, par kurām mēs indiešus varētu apskaust. Kastu un dievību uzskaitījumā es pat drusku apjuku – Lato mēģina sniegt tik daudz informācijas, ka beigās tā jau ir par daudz vienkāršam lasītājam. No otras puses – grāmata ļoti labi noderēs kādam Indijas kultūras pētniekam. Lato ir daudz racies pa vietējām avīzēm un runājies ar cilvēkiem, lai saprastu kas un kā. Beigās ir labi padomi potenciālajiem ceļotājiem un diezgan daudz bilžu, kas parāda Indiju visā tās krāšņumā un bomzīgumā.

Vērtējums: 4/5

7 thoughts on “Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī. Lato Lapsa

  1. Runājot par pašiem pakistāniešiem, viņi ir vienīgie cilvēki pasaulē, kurus ienīstu. Mani kaitina tā uzspēlētā laipnība un visi tie mīļ-vārdiņi, kurus viņi piedēvē eiropietēm, Sevišķi uz viņu “laipnību” uzķeras latvietes un beigās ir raudāšana un slēpšanās Latvijas vēstniecībā, jo redz, pirms kāzām viņas tika nēsātas uz rokām, bet pēc tām sistas un pazemotas. Pirms precēties un dzīvot kopā ar cittautieti vajag uzzināt par viņa kultūru. Domāju, ka šādas grāmatas vajag rakstīt, jo tās parāda ja ne visu patieso situāciju, tad vismaz daļu no tās…

    Like

    • Domāju, ka nē. Viņš neskatās caur tūrista rozā brillēm. Tai pašā laikā domāju, ka pastāv vairākas Indijas vienlaicīgi – gan glancēto sieviešu žurnālu, gan ceļvežu, gan LL… Viss atkarīgs kā skaties un cik dziļi skaties.

      Like

  2. Lapsas grāmata ir tāda cilvēka grāmata, kas tur ir daudz bijis un daudz sapratis, bet šis “apskats” – vājš un garlaicīgs! Aizbrauc uz Indiju, paskaties un tad…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s