A Discovery of Witches. Deborah Harkness

Viking Penguin, 2011. gads, 585 lpp. All Souls Trilogy #1

Reizēm man tomēr nepaveicas ar grāmatas izvēli un šoreiz trāpījās romāns ar labu sižeta ideju sliktā izpildījumā.

Senas un ietekmīgas raganu dzimtas pēdējā pārstāve, zinātniece Diana Bishop pēta senas alķīmijas grāmatas Oksfordas Bodleian bibliotēkā un kādu dienu viņas rokās nonāk maģijas apvīts alķīmijas manuskripts Ashmole 782. Diāna negrib būt ragana, ļoti cenšas neizmantot savas spējas un atdod grāmatu atpakaļ pēc īsas izpētes. Tomēr slepenie spēki jau sakustējušies un Oksfordā sarodas dēmoni, vampīri un raganas. Visi grib Ashmole 782, kas gadsimtiem bija pazudusi un satur vai nu pašas pirmās burvestības, vai nemirstības noslēpumu, vai visu radījumu vēsturi no pirmsākumiem. Nebūtu liela nelaime, tikai izskatās, ka Diāna ir vienīgā, kura spēj šo grāmatu no bibliotēkas krātuves izsaukt un atvērt. Pirmais par Diānu ieinteresējas ģenētikas pētnieks un 1000 gadus vecs vampīrs Matthew Clairmont. Metjū sāk Diānu aizstāvēt un palīdzēt, viņi pamazām iemīlas un kopā mēģina atšķetināt senos noslēpumus.

Vampīri, raganas, dēmoni, kas dzīvo mums līdzās, un slepens noslēpumains manuskripts? Jā, lūdzu! Diemžēl izpildījums manā skatījumā ir ļoti vājš. Šis ir autores pirmais romāns un redaktors būs bijis pret viņu pārāk saudzīgs. Es varu samierināties ar klišejisko pārākās sievietes (skaista, gudra, laba… Diānai ir knapi 30 gadu, bet jau slavena zinātniece ar padsmitiem pētījumu. Seriously?!) un pārākā vīrieša tēlu (gudrs, žilbinoši skaists, visu varošs, bagāts, “kā viņu ieraugu tā siekala līdz grīdai” tipāžs), bet tekstā ir pārāk daudz kā lieka un tas patiesi kaitināja. Ticiet man, man nav iebildumu pret biezu grāmatu, ja tā ir labi uzrakstīta, bet šai gadījumā pusi varēja izgriezt laukā. Es pieceļos, eju dušā, uzvelku to un to, biju tur, airēju pa kanālu, iešu atkal skriet, ēdu to, viņš ir tik skaists, trīs stundas pierakstu grāmatu saturu un kā tās izskatās un bla bla bla. Liela daļa ir kaut kādi pseidozinātniski spriedelējumi par alķīmiju un DNS. Ik pa laikam ir vēsturiskas atkāpes un tamlīdzīgi, kas varētu būt interesanti, bet nespēja saistīt manu uzmanību. Vēl Metjū un Diāna daudzu lappušu garumā degustē vīnu. Vairākkārt…

Grūti saprast, kas tieši ir galvenais sižets un vai tāds ir vispār. Pusi no grāmatas tā arī nekas īpaši nozīmīgs nenotiek, un spriežot pēc nobeiguma nekas nenotiek arī tai pusgrāmatā, kuru nespēju izlasīt. Ja nu vienīgi palaidu garām kādu mīlas ainu pāris lpp garumā. Pats pārsteidzošākais, ka valoda būtībā ir laba un bagāta. Reizēm autore mēģina būt asprātīga un pamanījos pat atrast dažus ievērības cienīgus citātus:

Just because something seems impossible doesn`t make it untrue. 

Fear and denial are what humans do best.

A little book can hold a big secret – one that might change the world.

Humans can convince themselves up is down and black is white. It`s their special gift.

Man patiešām žēl, ka grāmata sanākusi man nebaudāma, tomēr ir daudz cilvēku, kas atsaucas atzinīgi un pat ļoti atzinīgi. Šī ir triloģijas pirmā grāmata. Otrā daļa “Shadow of Night” izklausās aizraujoša – Metjū un Diāna dodas atpakaļ pagātnē uz 16 gs. Londonu, Prāgu un Franciju, tomēr vairāk šai triloģijai laiku netērēšu.

Vērtējums 2/5.

Piezīme: latviski izdevusi Zvaigzne ABC kā “Raganu atklājums”