Pirmā publikācija 1925. gadā, 168 lpp.
1922. gada vasaras sākumā Longailendā uz dzīvi apmetas stāsta protagonists Niks Kerevejs. Nika kaimiņš ir noslēpumainais Džejs Getsbijs, kura milzīgajā savrupmājā uz regulārām ballītēm ierodas visi, kam nav slinkums. Savukārt pāri līcim dzīvo Nika māsīca Deizija ar vīru Tomu Buhenenu, pie kuriem bieži ciemojas ciniskā golfa spēlētāja Džordana Beikere. Niks pamazām sadraudzējas ar Getsbiju. Getsbijs ar Džordanas palīdzību atklāj Nikam savu mīlestību uz Deiziju un vēlmi atgūt viņu. Bet tas nav vienīgais Getsbija noslēpums….
Tas ir pārsteidzoši kā Ficdžeralds īsā, pat šķietami garlaicīgā stāstā spējis atainot veselu laikmetu un sabiedrības slāni. Man patika mierīgais, emocionāli vēsais stils ar nenozīmīgām detaļām, kas beigās veido spilgtu kopainu. Domājot par stāstā atainoto sabiedrību, nāk prātā šādi apzīmējumi: izlikšanās, vienaldzība, snobisms, iedomas, dzīšanās pēc kaut kā, tukši cilvēki. Pirmā vakariņu aina Buhenenu namā šķita pat smieklīga ar izlikšanos, ka viss ir kārtībā un viltotas intereses izrādīšanu par bezjēdzīgiem tematiem. Tā šie cilvēki klīst no vienas mājas uz otru, no vienas viesnīcas uz otru, dzer, kaut ko runā un izliekas vai iestāsta sev, ka viņiem ir nenormāli jautri un interesanti. Bet tikko notiek nelaime tā visi novēršas, lai tik, nedod Dievs, citi augstākās sabiedrības pārstāvji ne tā par viņiem padomātu, vai arī viņiem nāktos risināt kādas problēmas, palīdzēt. Kā tur bija par draugiem un nelaimi?
They were careless people, Tom and Daisy–they smashed up things and creatures and then retreated back into their money or their vast carelessness, or whatever it was that kept them together, and let other people clean up the mess they had made.
Šoreiz tā īsti nebija iespējams simpatizēt nevienam. Džordana ir vienkārša izmantotāja, Toms izklaidējas ar mīļāko, Deizija turas pie iedomātas mīlestības, bet metas prom tikko šī mīlestība apdraud viņas ērto dzīvi. Pat Getsbiju tā īsti nevar žēlot, jo viņš ir muļķis – neprātīgi mīl seklo Deiziju un domā, ka pagātni iespējams atgriezt. Radījis neīstu tēlu, ieguvis bagātību ne īsti legālā ceļā un iedomājas, ka viltus spožums būs pietiekams, lai Deizija iekristu viņa atplestajās rokās. Sabiedrības vēlme izklaidēties viņa namā un dzert viņa šampanieti rada Getsbijam iluzoru pārliecību, ka viņš ir pieņemts, ka viņš ir viens no viņiem. Patiesība gan izrādās daudz skarbāka. Tomēr viņš vismaz ir spējīgs uz patiesu mīlestību un draudzību, viņam ir mērķis. Kas attiecas uz Niku… viņš ir pārāk vēss un it kā malā stāvošs, lai spētu raisīt kādas emocijas.
Būtībā skumjš stāsts par vienaldzību un vientulību, dzīšanos pēc sapņiem un bezjēdzīgām dzīvēm. Ļoti gaidu jauno ekranizāciju, Di Kaprio varētu būt lielisks Lieliskais Getsbijs.
Vērtējums: 4/5
Marii grāmatplaukts 