A Redbird Christmas. Fannie Flagg

Fawcett, 2005. 224 lpp.

Drēgnajā Čikāgā dzīvojošais Osvalds T. Kempbels saņem šokējošu diagnozi – viņa dienas ir skaitītas un, ja viņš tūlīt pat nedosies uz kādu siltāku vietu, tad var nesagaidīt Ziemassvētkus. Vecais ārsts Osvaldam iedod Lost River ciematiņa viesnīcas brošūru un rekomendē to kā ideālu vietu plaušu slimniekam. Brošūra gan izrādās ļoti veca, viesnīca sen vairs nav, bet piedāvātā dzīvesvieta ir tik lēta, ka Osvalds daudz nedomājot dodas ceļā. Lost River izrādās gandrīz tāda kā brošūrā rakstīts. Liekas, ka laiks te ir apstājies – brīnišķi skaista un mierīga vieta ar draudzīgiem, bet neuzbāzīgiem nedaudzajiem iemītniekiem. Dāmas no Mystic Order of the Royal Polka Dots Secret Society klusām dara labus darbus, vienīgā veikala īpašnieks Rojs izglābj un rūpējas par sarkano putniņu vārdā Džeks un klusām dziedē savu salauzto sirdi, pastnieks pastu piegādā pa upi un ir apkārtnes labākais makšķernieks. Ziemassvētkos notiek kopīgas vakariņas un “egles” iedegšana. Dzīve šeit rit rāmi un nesteidzīgi. Osvalds sēž upes krastā, vēro putnus un gaida savu nenovēršamo nāvi.

Alabamas dienvidos, upes krastā, zaļos kokos paslēpies ciematiņš pirmajā brīdī absolūti nesaistās ar Ziemassvētkiem, tomēr romāns spilgti parāda, ka ne jau sniegs, bet gan kopīgā svinēšana un labie darbi ir tie, kas rada svētku sajūtu. Vispār Lost River ir tik maģiska vieta, ka atbraucēji no šejienes nevēlas aizbraukt, lai gan Osvaldam paiet kāds laiks līdz viņš, ka visus daudzos gadus viņš ir tikai vientulīgi eksistējis, bet šeit beidzot sācis dzīvot.

The Cardinal/ Redbird

Īsais, sarkanmatainais Osvalds man iepatikās uzreiz – piecdesmitgadīgs vientuļnieks, ne gluži neveiksminieks, bet dzīve viņam sagādājusi maz prieka brīžu. Ironisks, bet labsirdīgs. Anonīmais alkoholiķis, kuru ciematiņa dāmas uzreiz salīdzina ar elfu. Bija tik patīkami vērot, kā viņš mainās un kā viņu maina vieta un apkārtējie cilvēki.

Lai gan Osvalds ir galvenais varonis, tomēr vēl lielāka loma stāstā ir mazajam sarkanajam putniņam Džekam. (Ja kāds putnu speciālists man varētu precīzi pateikt putniņa latvisko nosaukumu, būtu priecīga. Baidos minēt, ka tas ir kardinālputns.) Džeks savainotā spārna dēļ nevar aizlidot, tāpēc dzīvo drošībā ciematiņa vienīgajā veikalā. Plēš vaļā cepumu iepakojumus, knābā tomātus, kaitina pastnieces kaķi un kļūst par labāko draugu mazai meitenītei Patsijai. Patsija, kura ir trešais nozīmīgais personāžs šai romānā, atstāta kādiem klaidoņiem, kas dzīvo mežā un dzemdībās ieguvusi nopietnas traumas. Visa ciematiņa un apkārtnes apvienošanās, lai palīdzētu mazajai meitenītei bija patiesi aizkustinoša un apbrīnojama.

Visi pārējie personāži izdevušies interesanti un dzīvelīgi. Šiverīgā Fransisa, viņas ekscentriskā māsa Mildreda, Osvalda namamāte – izbijusī armijas medmāsa Betija, Betijas trakā māte mis Alma, garais un tievais topošais privātdetektīvs Butčs jeb Stienis, pastnieks un zinošais makšķernieks Klods, skumjais veikalnieks Rojs, un kur nu vēl lepnais kreols Džulians upes otrā krastā. Tik īsti personāži, ka prieks. Svarīgākais, ka līdz romāna beigām viņi kaut kādā veidā auga un attīstījās, kāds sadziedēja rētas, kāds atrada jaunu mērķi dzīvē.

Pēdējā no mana Ziemassvētku plāna grāmatām izrādījās pati jaukākā, pie tam izvēlējos pilnīgi nejauši. Tāds patīkams pārsteigums, kurš sasildīja, iepriecināja un lika ticēt labajam cilvēkos. Ak jā, grāmatas beigās ir dāmu gatavoto ēdienu receptes. Vēl viens pārsteigums.

Vērtējums: 5/5