FaSciFi desmitā lekcija: Cory Doctorow

Coursera kurss par fantastikas un fantāzijas literatūru sen jau beidzies, bet man palikusi kāda “aste”, ko būtu nesmuki atstāt uz nākamo gadu. Pēdējā lekcija bija par Cory Doctorow (1971 – ) un viņa “Little Brother”, kuru daži kritiķi uzskata par pārāk didaktisku, bet profesors Rabkins oponēja, ka Doktorovs sniedz daudz informācijas par hakošanu, datoriem un programmām, autortiesībām tai pašā laikā izbēgot info doping – daudz sausu un sīku skaidrojumu, informācijas “liešana mutē” (apmēram tā to varētu skaidrot). Doktorovs respektē lasītāju zināšanas. Vēl – “viegli lasāms” nenozīmē, ka grāmata ir vienkārša un nav ievērības cienīga.

Lai saprastu “Little Brother” nozīmi, ir jāzina, ka Doktorovs ir liels autortiesību, vārda un personīgās brīvības aktīvists. Viņš izmanto tehnoloģiju dotās iespējas un savas grāmatas, lai atbalstītu vārda brīvību, informācijas lietošanas brīvību un izglītotu lasītājus par šīm un citām aktuālām tēmām. Ir skaidrs, ka viņam ļoti nepatīk dažādu instanču centieni mūs novērot un kontrolēt. Viņš ir viens no Boing Boing autoriem.

Visa iepriekšējā kursa literatūra vairāk vai mazāk skaitījas klasika un saistījās ar pagātni vai nenosakāmu laiku, bet Doktorova darbs aiznesa mūs pavisam tuvā nākotnē, var pat teikt – paspilgtinātā tagadnē. Tāpēc pēdējā lekcija apskatīja zinātniskās fantastikas attīstību, young adult (YA) literatūras nozīmību un fantastikas klātbūtni mūsdienu pasaulē.

Fantāzija un fantastika vienmēr bijusi nozīmīga literatūras daļa, tomēr kādu laiku 19.gs. beigās un 20. gs. reālisma uzplaukums padarīja escape literatūra par kaut ko zemāku un mazāk cienījamu. Bija pareizi un labi pievērsties reālai dzīvei, cilvēka psiholoģijai, sociāliem procesiem. Jābūt taču nopietniem un pieaugušiem. Tagad beidzot pienācis laiks, kad cilvēkiem ir līdz kaklam realitāte ar tās problēmām, viņi atkal grib sapņot.

Zinātniskās fantastikas attīstība īsumā:

  • pēc 1930. gada – konservatīva, daudz stereotipu, ko ļoti ietekmēja pulp fiction
  • “Beyond This Horizon” by Robert A. Heinlein (1942) tiek uzskatīta par ļoti labu sci-fi paraugu, kad tiek pateiktas konkrētas lietas, lasītāju nepamācot un nepārslogojot ar skaidrojumiem
  • 1960. gados Lielbritānijā zinātniskās fantastikas kustība “New Wave” – jauni autori, idejas, eksperimentēšana, stila meklējumi, filozofija, modernisms. Vairāk sieviešu, feminisms.
  • Nebula Awards (1966) un Hugo Awards (1953)
  • 1970. gadu beigās parādās cyberpunk – postmoderns zinātniskās fantastikas žanrs. Ietekmējās no tehnoloģiju attīstības, pankmūzikas un panku kustības. Tēmu pamatā bieži cīņa pret autoritātēm, konflikts starp hakeri (vienkāršo cilvēku) un mākslīgo intelektu, megakorporācijām, industrializācija un vienkāršās tautas apspiešana.
  • YA uzplaukums

Young adult (YA) literatūra:

  • galvenais varonis pusaudzis, pieaugušo autoritāte tiek pārveidota vai sagrauta, jaunie pārņem pasauli, izmaina to, sniedz cerību par labāku pasauli
  • YA nevis vienkārši piepilda vēlmes kā to dara bērnu literatūra, bet tā arī nepasaka pilnībā cik problemātiska ir pasaule, kā to dara pieaugušo literatūra; tāds vidusceļš, kas kļūst aizvien populārāks
  • caur YA lasītāji atkal novērtē fantāziju, fantāzija un fantastika atkal kļuvusi cienījama
  • YA ir bijusi arī agrāk, tikai kā tāda nav pozicionēta un pārdota. Piemēram, 1956. gada “The City and the Stars” by Arthur C. Clarke
  • kā nozīmīgi un ievērojami šī žanra darbi tika minēti “The Giver” by Lois Lowry, “His Dark Materials” by Philip Pullman un “The Book Thief” by Markus Zusak

Nobeigumam par fantastikas klātbūtni mūsu dzīvē. Nekādi pārsteigumi te nav, ja vien vērīgi paskatās apkārt: jaunākās tehnoloģijas, kas vēl pirms gadiem 10 izklausītos pēc zinātniskās fantastikas, kino (no 25 visvairāk pelnošajām filmām ASV gandrīz visas ir sci-fi vai fantasy), ideālo pilsētu plānojumi (realizēti gan tikai daži), futūristiska arhitektūra, Disney World, industriālais dizains, dažādi elementi mākslā un mūzikā (paskatieties kaut vienu Lady Gaga video klipu), video novērošana, dažādi roboti utt. Cilvēka iztēle var paveikt lielas lietas, bez iztēles cilvēks būtu nekas. Mēs izmantojam zinātni un tehnoloģijas, lai realizētu savas fantāzijas.

 

 

Ar to tad beidzas 10 lekciju kurss. Visas pārējās lekcijas un izlasītie darbi atrodami kategorijā “Coursera”.

Man vēl jāuzraksta par Doktorova “Little Brother”, bet ceru, ka kaut ko no šīm lekcijām guvāt arī jūs. Ļoti gribējās parādīt, ka zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrs ir sens un nopietni ņemams, ka fantastika ir daļa no mūsu dzīves. Varbūt man tas ir izdevies.

 

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s