Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija. Bear Grylls

Dubļi, sviedri un asaras

Zvaigzne ABC 2013, 376 lpp.

Trakā piedzīvojumu meklētāja un izdzīvošanas speciālista Bēra Grilla autobiogrāfiju savā īpašumā gribēju iegūt kopš brīža, kad ieraudzīju tās anglisko izdevumu un biju patiesi sajūsmināta to vēlāk ieraugot Zvaigzne ABC “Drīzumā” sarakstā. Domāju, Bērs ir labi pazīstams tiem, kuri regulāri skatās Discovery. Viņa patiesums un aizrautība izdzīvošanas šovus padara ļoti ticamus. Šķiet, ka kalnos vai džungļos esi tikai tu un Bērs. Nevis kā reiz skatījos divus večus velkamies pa Meksikas tuksnesi un nakšņojam kalnu pakājē smagi pukstot, ka viņiem jāizdzīvo vēl cik tur dienas līdz civilizācijai…. tikmēr fonā skaidri redzams ceļš un tālumā pāris ēkas….

Tikpat patiess, tiešs un aizrautīgs kā raidījumos Bērs ir arī savā autobiogrāfijā. Viņš ar dziļu sirsnību stāsta par saviem vecvecākiem, vecākiem un māsu, un bērnību diezgan skarbajā Īrijas piekrastē. Kā viņi ar tēvu gājuši pārgājienos, kāpuši kalnos un diezgan nejauki izjokojuši tēvoci un tanti. Tad seko skolas laiks, kas savā ziņā Bēram izvēršas par pamatīgu izdzīvošanas skolu, līdz viņš iegūst melno jostu karatē. Fiziskas aktivitātes viņam patikušas jau no mazām dienām, savukārt vectēvs parādīja lielu drošsirdību 2. pasaules kara laikā. Tāpēc Bēra nokļūšana SAS atlasē ir diezgan likumsakarīga. Tie viņa dzīvē ir fiziski un garīgi ļoti smagi un mokoši mēneši, kad viņš paplašina savu spēju robežas un iemācās noiet papildus kilometru tieši tad, kad liekas – viss, vairāk nevaru. Ar milzu gribasspēku viņam izdodas sasniegt savu mērķi. Bēram ir tikai 20 gadi un viņš ir viens no elitārajiem SAS kareivjiem. Tad seko neveiksmīgs lēciens ar izpletni, sāpju un izmisuma pilns laiks, bet Bēram ir sapnis par uzkāpšanu Everestā. Šis sapnis dzen viņu uz priekšu, dod gribasspēku atkopties un doties uz priekšu. Un viņam atkal izdodas. Pēc vairākkārtējām nāves briesmām, viņš ir viens no dažiem savas komandas biedriem, kuri saulainā 1998. gada 26. maija rītā sasniedz Everesta virsotni. Seko lekcijas un uzstāšanās, kurās viņš stāsta par piedzīvoto Everestā, iedvesmojot cilvēkus mērķu sasniegšanai. Sākumā viņš ir ļoti skeptisks pret darbību televīzijā, tomēr tagad daudzi miljoni pazīst viņu kā Ultimate Survival, Man vs. Wild un Burn Survivor zvaigzni.

Stāstā par Everestu ir daudz paralēļu ar dzīvi un uzņēmējdarbību, un tas vienmēr darbojas kā metafora. Jāstrādā kopīgi, smagi un jānoiet tas papildu kilometrs. Jārūpējas citam par citu, jābūt mērķtiecīgam un jāriskē apdomīgi.

Jāatdod mērķi sava sirds, un tas jums atmaksāsies.

Vai mēs tagad runājam par biznesu vai alpīnismu?

Tieši to es domāju.

Par dienesta laiku SAS ir tikai viena maza nodaļa, jo par to viņš nedrīkst runāt. Arī par darbu televīzijā Bērs īpaši nestāsta un autobiogrāfijas saturu raksturo apmēram šādi – viņš gribēja uzrakstīt par notikumiem, cilvēkiem un it kā nenozīmīgām detaļām, kas pamatīgi iespaidoja viņa dzīvi un izveidoja viņu par to cilvēku, kas Bērs Grills ir tagad. Man, protams, grāmata bija par īsu un labprāt lasītu arī par viņa piedzīvojumiem filmēšanas laikā un citiem projektiem – došanos ekspedīcijā uz Dienvidamerikas džungļiem, peldēšana gumijas laivā pāri Ziemeļu ledus okeānam. Daļa šo notikumu ir aprakstītas citās grāmatās, bet vispār man ir klusa cerība, ka vecumdienās Bērs uzrakstīs autobiogrāfijas otro daļu. Patiešām gribētos zināt, ko viņš domā par visiem tiem apēstajiem tārpiem 😀

Bērnības un studiju gadu atmiņas bija uzjautrinošas un trakulīgas. SAS atlase un kāpšana Everestā aizraujoša (laikam pat labākais, cilvēciskākais no kalnā kāpšanas gabaliem, kādu esmu lasījusi). Man ļoti patika Bēra atklātība. Viņš necenšas izlikties labāks. Viņš runā par saviem panākumiem, bet nebaidās atzīt biežās kļūdas, šaubīšanos, sāpes, vājuma brīžus. Bēra neatlaidība un optimisms ir iedvesmojoši. Tas, ko viņš ir spējis panākt, neatstāj nekādu ticamības ēnu mūsu dažādajām atrunām. Kā atlasē puišiem vairākkārt atkārtoja SAS virsnieki – iespējas visiem ir vienādas, jūs paši sevi iegāžat. Manuprāt, Bēra piemērs ir vērtīgāks par daudzām pašpalīdzības grāmatām:

  • “Tieši sākums bieži vien ir grūtākais gara, biedējoša ceļojuma posms.”
  • “Mūsu sasniegumus visvairāk ierobežo neticība sev.”
  • “Visspožāk ir jāmirdz brīdī, kad apkārt valda vislielākā tumsa.”
  • “Paliec tu pats, runā no sirds un vienkārši, un tad absolūti nav svarīgi, kas tev mugurā.”

Lai nebūtu tikai mani bezgalīgie sajūsmas spiedzieni, jāsaka, ka sākumā mani samulsināja vienkāršā valoda. Nevaru salīdzināt ar anglisko izdevumu, bet ja tā padomā – Bērs nav nekāds filozofs. Viņš ir parasts puisis, kurš nealka mācīties universitātē. Tad pieradu, un kopumā varēja labi just autora izteiksmes stilu un “balsi”. Beigas pienāca pārāk strauji un šķita tādas kā sasteigtas, tāpēc labi, ka Bērs paskaidroja autobiogrāfijas mērķi un izvēlēto saturu. Kas attiecas uz latvisko grāmatas vāka noformējumu – gaumes jautājums. Man šoreiz saturs bija daudz svarīgāks. Attiecībā uz Bēru Grillu un viņa autobiogrāfiju esmu pilnīgi neobjektīva, jo man patīk tas, ko viņš dara, patīk viņa skatījums uz pasauli un lietām, patīk viņa personība.

Iesaku visiem piedzīvojumu mīļotājiem un kārotājiem (pat tad, ja jūsu piedzīvojumi notiek tikai grāmatu lapaspusēs).

Vērtējums: 5/5

Advertisements

4 thoughts on “Dubļi, sviedri un asaras. Bēra Grilla autobiogrāfija. Bear Grylls

  1. “Tikpat patiess, tiešs un aizrautīgs” par to pašu veci, kurš pēc kameru izslēgšanas kāpj ārā no telts un nakšņo tuvākajā viesnīcā? Par to pašu, kurš kāpj pāri bīstamai aizai, kurai blakus tūristi lec pāri nemaz neievērojot? Kuram visu laiku apkārt ir paramediķu komanda un 3 džipi ar siltām uzkodām? No visiem izdzīvošanas šoviem, šis ir vissamākslotākais un organizētākais. Pat dzīvnieki kurus tas sastop ir no tuvējā zoodārza.
    Viņam ir aizraujošs šovs par dienestu franču leģionā un vispār viņa šovi nav slikti, kā izklaide ar aliņu dīvānā. Bet patiesa šajā šovā ir tikai viņa spēja ēst dīvainu pārtiku.
    Less Strouds ir patiess vecis – aizbrauc kalnos viens pats, pats staipa kameras un 7 dienas tā arī neko neatrod ēst un pilnīgā badā brauc mājās. Slikta, neinteresanta bet patiesa realitāte. Iesaku.

    Like

    • Viss televīzijā ir šovs. Atkarīgs kā to pasniedz. Mani neinteresē, ko kāds dara pēc kameru izslēgšanas. Cilvēkiem, kuri mūs izklaidē, nav jābūt varoņiem 24/7.
      Lesu Stroudu skatījos, kamēr rādīja un man viņš patika. Tie daudzie “izdzīvotāji”, kas nākuši pēc Bēra Grilla un Strouda gan ir parodijas.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s