The Casual Vacancy. J.K. Rowling

Casual Vacancy

Little, Brown and Company 2012., 503 lpp. Latviski: “Nejaušā vakance”, Jumava 2012, 496 lpp.

Mīlīgā Anglijas mazpilsētiņā Pegfordā dzīve rit ārēji idilliski un pareizi, līdz viens no vietējās pašpārvaldes locekļiem Berijs Fērbrazers pēkšņi mirst. Berija sieva Mērija ir satriekta, pārējie šokēti, bet daži tūlīt šim notikumam saskata tālejošas un sev izdevīgas sekas. Sākas klusa cīņa par Berija atbrīvoto vietu un pamazām atklājas kaimiņu netīrā veļa, slēptās vēlmes, divkosība un savtīgums.

The mistake ninety-nine percent of humanity made, as far as Fats could see, was being ashamed of what they were, lying about it, trying to be somebody else.

Mani pārsteidza Roulingas spēja tik pilnasinīgi atainot mazpilsētiņas dzīvi un radīt biedējoši reālistiskus personāžus, izveidojot romānu no ikdienišķiem sīkumiem, sīkām intrigām, meliem un kaunēšanās no patiesības. Pēc “Annas Kareņinas” mani vairs neuztrauc personāžu daudzums, tomēr šoreiz lasot man sākumā juka daži personāži: Terija un Tesa, Samanta, Širleja, Saimons… Sākumā nebija viegli katrā nodaļā iepazīties ar jaunu personāžu un mēģināt saprast – kas tas tāds un kāda viņam saistība ar pārējiem? Daži man tā arī palika pilnīgi vienaldzīgi līdz grāmatas beigām. Interesanta šķita apakšveļas tirgotāja, nelaimīgā Samanta, medmāsa, diezgan dumjā sieva Ruta un viņas sadistiskais vīrs Saimons, bet manā skatījumā vislabākās bija nodaļas par Kristalu un viņas māti Teriju. Tās tik labi parādīja pilsētiņas labklājīgās daļas hipokrātiskumu, jo viņiem tik ļoti nepatīk The Fields – šis nabadzīgo un narkomānu rajons, bet grāmatas beigās… izlasīsiet, paši sapratīsiet.

Nezinu vai pie vainas politiskā tēma (kas mani ļoti maz interesē) – cīņa par padomes locekļa vietu – vai kas cits, bet apmēram pusi grāmatas man bija garlaicīgi. Diemžēl. Neizgāja no prāta Asmo rakstītais, ka lasīt varētu pārtraukt jebkurā vietā un nekas nebūtu zaudēts. Tomēr es turpināju lasīt, visu laiku gaidot, kad beidzot no skapja tiks izvilkts kāds pamatīgāks skelets. Tā arī nesagaidīju. Atklājums par Hovardu man pat lika smieties. Tas taču bija skaidrs jau no paša sākuma. Gribējās ko dramatiskāku. Arī visi pārējie gaismā izvilktie noslēpumi vairāk tik tādas pašu iedomātas bailes vien ir un nevienu citu īsti neuztrauc. Bija arī vairākas aizraujošas nodaļas, kas “Nejaušo vakanci” padara par savādu grāmatu – es nevaru teikt, ka man bija garlaicīgi, bet nevaru arī teikt, ka grāmata bija aizraujoša un lieliska. Beigas bija savā ziņā apmierinošas – visi “labie un pareizie” mazliet dabūja aplauzienu. Tikai man šķiet, ka ar laiku viss pieklusīs, aizmirsīsies un nekas tai pilsētiņā nemainīsies.

Romāns ļoti liek padomāt par mums pašiem un cilvēkiem mums blakus. Kā mēs, dzīvodami šķietamā labklājībā, nespējam pastiept palīdzīgu roku tiem, kam klājas grūtāk, uzskatot, ka tā ir pilnībā viņu pašu vaina un slinkums. Kā mēs neredzam vai izliekamies neredzam to, kas notiek mūsu degungalā. Nevienu īsti neuztrauc kāpēc Endrjū ir zila acs vai kā dzīvo Kristala un Robijs. Un kas daktere Pārmindere par māti, ja pret meitu izturas sliktāk kā pret suni un meita klusībā graiza rokas? Nav nekāds brīnums, ka niknie pusaudži nolemj izcelt gaismā dažas labi slēptas patiesības, lai mazliet apkaunotu senčus. Tikai vai viņi kaut ko no tā mācās?

Starp citu, lamu vārdi man netraucēja, tie likās pilnībā iederīgi sarunvalodā. Interesanti, kā lamāšanās un vietējais dialekts sanākuši latviskajā tulkojumā?

Roulingu lasīju pirmo reizi, tāpēc man nebija nekādu iepriekšēju gaidu. Kopumā jau laikam jāsaka, ka romāns pieaugušajiem ir izdevies, tikai man personīgi pietrūka kāds kārtīgāks dramatiskais pagrieziens un notikušais grāmatas beigās neattaisno visa pārējā darba salīdzinoši lielo vienmuļību. Jā, man patika Roulingas spēja no ikdienišķā uzburt romānu, tomēr drusku pietrūka asumiņa. Vai romāns var būt pārāk parasts – kā pati dzīve? Pieļauju, ka grāmata pie manis neatnāca īstajā laikā.

Vērtējums: 3,5/5

2 thoughts on “The Casual Vacancy. J.K. Rowling

  1. Man arī “The Casual Vacancy” nestāv must-read augšgalā. Roulingas vārds, manuprāt, ir vienīgais iemesls, kas šo romānu padara īpašu un kāpēc cilvēki taisa tādu traci.
    Droši vien lasīšu tad, kad tas viss būs mazliet pierimis vai kad kādam būs izdevies mani sakārdināt tā, ka siekala tek.😀

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s