Gada pirmie trīs mēneši

winter books

Janvāris un februāris ir pagājis pārāk ātri un man ir klusas aizdomas, ka marts nebūs dāsns lieka brīvā laika ziņā. Esmu parādā diezgan daudzus grāmatu aprakstus, bet nesolu laboties😀

Pa diviem mēnešiem paspēju izlasīt 13 grāmatas. Ja tā turpināšu, tad savu gada mērķi sasniegšu bez problēmām. Te redzams, kas tad iekļuva manā uzmanības lokā gada sākumā:

Jan-Feb2013. gadu sāku ar vērienīgo un tik ļoti vajadzīgo “Leišmalīti”. Turpināju ar Ikstenas variāciju par publicistika + pavārgrāmata, beidzot iepazinos ar Roulingu un siekalojos ap Bēru Grillu. Sekoja vairāki daiļliteratūras darbi, no kuriem man īpaši patika “Sniega roze un slepenais vēdeklis“. Izlasīju Doronikes dāvinātos “Kameronus”. Par Skotijas ogļraču tēmu nekas nebija lasīts, ģimenes sāgas man būtībā patīk un kopumā esmu ļoti priecīga par šo dāvanu. Ar “Life of Pi” man gāja smagi – i patika, i riebās. Filma bija emocionāli vieglāka. Kad tiku krastā, metos uz “Purpura karaļa galmu“, kas mani patīkami pārsteidza un ļoti, ļoti labprāt lasītu vēl mūsu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumus. Pēc tam es paliku pavisam vieglprātīga un izlasīju Fifty Shades otro daļu. Nepārprotiet, bet šai daļā bija reizes, kad gribējās lai Kristiāns to dumjo skuķi liek pār celi un kārtīgi noper. Mjā. Labi, ejam tālāk. Apraudājos par vēža slimniekiem no “The Fault in Our Stars”. Pēc tam mani patīkami pārsteidza “The Silver Linings Playbook”. Par filmu gan daļa škauda, bet man visu laiku rokas par īsām, lai nospiestu Play pogu. Februāri pabeidzu ar Umberto Eko sastādīto “Neglītuma vēsture”. Daudz bilžu, daudz akadēmiskas un enciklopēdiskas ievirzes teksta. Ne gluži tas, ko gaidīju. Puslasīta ir palikusi jaukā “The Edge of Never” par mīlestību, depresiju, vietas meklēšanu dzīvē un road trip.

Februāra beigas atnāca ar ļoti skumju ziņu, par Imanta Ziedoņa aiziešanu uz citu pasauli. Te neliels saraksts ar manis lasītiem un šeit aprakstītiem Ziedoņa darbiem:

  • Nenoteiktā bija – Ziedoņa atmiņas par bērnību un jaunību
  • ne tas kādam jāzina –  it kā bijuši, it kā nebijuši ceļojumi pa Krieviju, Lietuvu, Tālajiem Austrumiem un vairākām Eiropas zemēm
  • Leišmalīte – tēva un dēla Lietuvas pierobežas aprakstīšana

Bet nu pie marta. Ar audiogrāmatas “Drood” klausīšanos iet švaki, lai gan neirotiskais Dikenss ir tīri simpātisks un izraisa interesi. Negribēju īpaši plānot, bet beigās atkal sanāca kā sanāca. Kopīgajā grupu lasīšanā atkal trāpījās grāmatas, ko arī gribu izlasīt. Zvaigzne ABC izdevusi “Parīzes sieva”. Hemingveju lasīju vidusskolā, vairs pat neatceros ko tieši, viss saplūdis kaut kādā kara atmiņu putrā un vecumdienas skumjās. Došu viņam otro iespēju caur dāmu acīm. Vēl ir doma palasīt Anais Nin erotiskos stāstus un beidzot pieķerties Le Gvinas Hainish ciklam, citādi tūlīt iestāsies fantastikas trūkums organismā. Sen nekas nav lasīts krieviski. Ja sanāks vai nenobīšos tad mani gaida Vsevoloda Krestovskija apjomīgais romāns “Pēterburgas grausti”. Saraksts kā vienmēr sānmalā.

Ak jā. Divi sīkumi. Vairāk vai mazāk lasošo un par to rakstošo blogu saraksts aizņēma tik daudz vietas sāna malā, ka pārcēlu to uz atsevišķu lapu “Grāmatu blogi”. Tas tā, ja nu kāds meklē vēl kādu grāmatu blogu. Tējtasīte mani sakārdināja ar Letterboxd un es uzķēros. Tā kā man tīri labi patīk arī kino, tad mani tur var atrast kā Marii.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s