A Week in Winter. Maeve Binchy

A week in winter

Orion 2012. 464 lpp.

Čikija jaunības naivajā mīlestībā seko līdzi puisim uz Ameriku un pavada tur daudzus gadus, ģimenei Īrijā stāstot, ka ir laimīgi precējusies. Pēc daudziem gadiem, dažādu apstākļu pamudināta viņa atgriežas savā dzimtajā ciemā Īrijā un atjauno vecās mis Kvīnijas Akmens kotedžu, pārvērš to par viesu māju un satraukta sagaida savus pirmos viesus. Katrs no viņiem līdz Akmens kotedžai pavadīt tur nedēļu ziemā nonācis dažādu apstākļu un mērķu vadīts, bet prom braucot visi ir ko ieguvuši – dažs dvēseles mieru, kāds ieguvis jaunu mērķi dzīvē, vēl kāds labāk sapratis sevi.

Romāns sākumā vēsta par Čikijas jaunību, ASV pavadītajiem gadiem un kā viņa tagad iekārto viesu māju. Tālāk katrā nodaļā ir savs protagonists – problemātiskais jaunietis Rigers, Čikijas radiniece Orla, viesi: medmāsa Vinnija, slavens aktieris no Amerikas, kruīzu kuģu dakteru pāris, zviedru biznesemenis Anderss, profesionāli konkursu dalībnieki Vallu pāris un citi. Par katru personāžu mēs vairāk vai mazāk uzzinām viņa pagātni, problēmu, kas viņu moka un iemeslu kāpēc šis cilvēks nonācis Akmens kotedžā. Uz beigām sāka nogurdināt vienveidīgā formula, kas atkārtojās ar katra viesa parādīšanos: cilvēka pagātne – problēma – nokļūšana viesu mājā – Čikijas vai apkārtnes labvēlīgais iespaids – problēma atrisināta vai vismaz cilvēks nomierinājies un redz gaismu tuneļa galā. Man nav iebildumu pret ideju, ka cilvēks, nokļuvis prom no mājām, svešā vidē spēj uz savām problēmām paskatīties no malas un reizēm ir vajadzīgs tikai iejūtīgs skatiens, nejauša satikšanās, īstajā laikā pateikts vārds, lai viss nostātos savās vietās un cilvēks saprastu, kas viņam jādara. Šoreiz tādu veiksmīgo dzīves pagriezienu stāstu bija par daudz. Vienīgi greizi autorei nogājis ar bijušo skolas direktori Nellu Hovu, par kuru man netapa īsti skaidrs, kas tad ir viņas milzīgā bērnības trauma, kas sačakarējusi visu dzīvi un arī pati Nella no viesošanās Īrijas piekrastē neko negūst, un aizbrauc prom nedēļas vidū tikpat skāba un uzvilkti paštaisna, kā ieradās.

„A Week in Winter” sniedz interesantu ieskatu Īrijas lauku dzīvē. Lai gan romāna darbība risinās mūsdienās, tur ir saglabājušās ļoti stingras, puritāniskas tradīcijas un uzskati. Jauniešu vēlme izrauties no lauku sastinguma tiek nosodīta, ārlaulības bērns ir milzīgs grēks un kauna traips utt. Divdesmit gadu laikā uzskati mainās maz, tāpēc Čikija daudzus gadus melo saviem radiniekiem.

„Reality was, for Chicky, this whole fantasy world that she had invented of a busy, bustling, successful Manhattan lifestyle.”

„Problems are solved by making decisions. Deciding not to change anything was a decision in itself.”

Man patika Čikija, viņas apņēmība, smalkā cilvēku izpratne, neuzbāzība, miers. No viņas var mācīties nesūkstoties ņemt no dzīves to, ko tā dod un iedalītās kārtis izmantot cik labi vien iespējams. (Tagad spoileris!) Zīmīgs šai sakarā ir stāsts par Vallu pāri, kuri ir tik ļoti pārliecināti par uzvaru ceļojumu konkursā, ka jau gandrīz sāk krāmēt čemodānus braucienam uz Parīzi. Iegūtā otrā vieta ar nedēļas pavadīšanu Čikijas viesu mājā viņiem ir kā spļāviens sejā. Viņi ir tik neapmierināti! Viss ir tik slikti! Sieva neiztur, pazvana uzvarētājiem uz Parīzes viesnīcu. Izrādās, ka balva nav tāda kā solīts, tur viss ir slikti un pēkšņi Valli var justies ļoti apmierināti, ka nav uzvarējuši. Arī Rigers sākumā nav laimīgs par lauku dzīvi pēc Dublinas kņadas, tomēr viņš novērtē Čikijas doto iespēju sevi pierādīt darbā, beigās vēl apprecas un iekārto jauku ģimenes ligzdiņu.

Romāns savā noskaņā ir līdzīgs Čikijas raksturam. Nav lielu kaislību, mutuļojošu jūtu izvirdumu. Viss tā mierīgi, pat nedaudz melanholiski, ar iekšēju, neuzbāzīgu dzīves gudrību. Var just, ka grāmatu sarakstījusi sieviete gados. Es jutos par jaunu un man gribējās kādu odziņu uz putukrējuma, lai gan kopumā man romāns patika un dzīvesstāsti bija ticami.

Vērtējums: 3,5/5

4 thoughts on “A Week in Winter. Maeve Binchy

      • Vilkābeļu mežu un laikam Šenkerigas likteņus (mazliet jau piemirsušies). Arī Taras ceļš man patika, vispār visas patika. Tādi cilvēcīgi stāsti par dažādiem cilvēkiem parasti kādā Īrijas mazpilsētā 20. gs. vidū un vēlāk, par viņu kļūdām, aizspriedumiem, pareizu vai nepareizu rīcību, vājībām…

        Pat ne vienmēr tie ir tieši likteņi, kas piesaista, bet realitātes sajūta, aura, vienkāršo cilvēku iekšējais spēks. Binčija vienkārši jauki raksta.

        Like

        • Piekrītu. Viņa raksta tā, ka varbūt vēl ko no viņas izlasīšu. Sākumā šo romānu novērtēju sākumā uz 4, bet rakstot apskatu sapratu, ka viss jau saplūdis kopā un otrā daļa ar viesu stāstiem nelikās tik laba kā sākums ar Čikijas pagātni un viesnīcas iekārtošanu.

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s