Par Kabulas grāmattirgotāju

Šķiet, būtu pareizāk šoreiz uzrakstīt par divām grāmatām uzreiz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka abas ir cieši saistītas. Pirmā izraisīja plašu rezonansi Rietumu sabiedrībā. Otrā tapa pēc vairākiem gadiem, lai vismaz daļēji atspēkotu pirmajā grāmatā atainoto.

Patiesību var noskaidrot tikai strīdā, saliekot kopā medaļas abas puses.

Kabulas grāmattirgotājs. Osne Seierstade

Zvaigzne ABC 2003. gads, 263 lpp. (atkārtots izdevums 2011. gadā)

Norvēģu žurnāliste vairākus mēnešus pavadīja kāda Kabulas grāmattirgotāja ģimenē, ko viņa dēvē par Sultānu Hānu un grāmatā apraksta piedzīvoto, par ko viņa diezgan bieži bija sašutusi. Netīrība, saspiestība, sieviešu tiesību ierobežošana, bērni neiet skolā, tradīcijas, kas var šķist pat barbariskas. No cilvēka tiesību cienošās un brīvību mīlošās Norvēģijas nākušai Osnei daudz kas šķita nepieņemams un viņa grāmatā nevairās to uzsvērt, lai gan pati grāmatā neparādās, ļaujot stāstīt Sultānam Hānam par dzīvi, sapņiem, priekiem un bēdām. Vērtējums: 4,5/5

Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs. Šāhs Muhameds Raīss

Zvaigzne ABC 2011.gads, 104 lpp.

Pie Kabulas grāmattirgotāja ierodas norvēģu troļļi un viņam tiek dota iespēja paskaidrot vairākas vietas no Osnes grāmatas, kas bija visvairāk satraukušas lasītāju prātus. Viņš ar lielu pieklājību un iecietību pret Osni skaidro kāpēc viņa bērni negāja skolā, kā klājas grāmatā minētajām sievietēm. Viņš necenšas pārāk attaisnot savu rīcību, tikai izskaidrot situāciju Afganistānā un savā ģimenē. Vērtējums: 3/5

Kad lasīju „Kabulas grāmattirgotāju” (tas gan bija pasen, 2008. gadā), arī mani satrauca tas, kā cilvēki dzīvo Afganistānā. Nebija īsti iemesla šaubīties par rakstīto. Cik tad mēs patiesībā zinām par dzīvi tur? Ziņās ir tikai ļaunie talibi, islāms un karš, karš, karš. Pārsvarā informācija ir vienpusīga un pavirša, pasniegta no rietumnieku puses, ne vienmēr iedziļinoties un izprotot vietējo afgāņu rīcības iemeslus un motīvus. Tāpēc informācija, kas iegūta 3 vai 4 mēnešus dzīvojot īstā afgāņu ģimenē, šķiet vērtīga un patiesa. Pie tam viss rakstītais tikai apstiprina mūsu priekšstatus un aizspriedumus par Afganistānu un musulmaņiem.

….cik viegli spriedumos ir kļūt netaisnam pret kādu tautu, ja nezini tās kultūru un paradumus.

Tad es Līvas Alksnes blogā uzzināju, ka Kabulas grāmattirgotājs Šāhs Muhameds Raīss (Sultāns Hāns) ir uzrakstījis atbildes grāmatu. Meklēt un lasīt gan nesteidzos, līdz nejauši atradu bibliotēkā. Ziņkārība is a bitch. Kāpēc gan šis vīrs rakstījis atbildi? Ko, kā un par ko viņš raksta? Ja tiekat apmelots, jūs apmelotāju iesūdzat tiesā. Šāhs tā arī sākumā esot darījis, bet sākušies visādi sarežģījumi un viņš nolēmis pasaulei atklāt patiesību uzrakstot grāmatu. Man simpatizēja viņa mēģinājums stāstu padarīt līdzīgu Austrumu pasakai, nevis vienkārši oponēt Osnei. Šāhs atklāti ar putām uz lūpām netaisnojas, tā vairāk ir cītīga iežēlināšana skaidrojot, kāpēc jaunākais dēls strādāja veikalā garas stundas un kā viņa māte tagad jūtas apkaunota. Man nav iebildumu pret viņa skaidrojumiem, jo bērnam tiešām varētu būt drošāk un varbūt patiesībā lietderīgāk strādāt tēva vadībā, nevis klīst pa bīstamām ielām. Tāpat diez vai no Osnes puses bija korekti sīkumos rakstīt par sieviešu mazgāšanās procesu, jo viņai noteikti bija zināms par musulmaņu uzskatiem attiecībā uz sievietēm un kailumu. Tomēr Šāha skaidrošanās viņu padara par bez maz vai eņģelim līdzīgu kristālskaidru un bezgala laipnu un labu būtni. Varbūt tā ir, tomēr es tam īsti neticu. Visu laiku kā tādi nejauki tārpi galvu laukā bāž divi sīkumi. Pirmkārt, Šāhs ar ģimeni ļoti grib pārcelties uz Norvēģiju. Otrkārt, Šāhs par interviju kādam žurnālistam prasīja palielu naudas summu, bet intervija nenotika un žurnālists tagad ir slikts. Ož pēc aprēķina.

Domāju, ka patiesība ir kaut kur pa vidu starp Osnes nosodījumu un paštaisnumu un Šāha bezgalīgas mīlestības pilno rūpēšanos par savu ģimeni, radiem un kalpotājiem. Šāhs visticamāk ir parasts afgānis – ne labāks, ne sliktāks par vairumu cilvēku. Viņam ir gan labās, gan sliktās īpašības kā mums visiem, tāpēc abas puses nav īsti godīgas mēģinot sabiezināt krāsas. Kas attiecas uz Osni, tad man nepatīk viņas neētiskā rīcība, atklājot faktus, kas varētu kaitēt ģimenei, kurā dzīvoja, un slikti nomaskējot šī Kabulas grāmattirgotāja un viņa ģimenes identitāti. Tas neliecina par iejūtību, vēlmi iedziļināties svešā kultūrā un žurnālista profesionalitāti.

Abas grāmatas lasījās viegli un ātri. „Kabulas grāmattirgotājs” nenoliedzami bija aizraujošāka lasāmviela par Šāha Muhameda Raīsa atbildi. Tomēr iesaku izlasīt, kas viņam sakāms un pašiem paanalizēt situāciju.