Neglītuma vēsture. Umberto Eko (sast.)

Neglītuma vēstureJāņa Rozes apgāds 2008., 456 lpp.

Umberto Eko ar savu komandu paveicis pamatīgu darbu apkopojot daudzas neglītuma izpausmes no antīkās pasaules grieķu šausmām līdz industriālam neglītumam. Grāmatā atrodams plašs literāro darbu citātu klāsts, daudzveidīgi attēli ar glezniecības, tēlniecības, arhitektūras, kino un fotomākslas darbiem parādot neglītuma dažādās izpausmes. Neglītums vienmēr bijis biedējoši vilinošs, noslēpumains un neizdibināmi šausmīgs pretstats skaistumam. Mākslā atainotās ainas ir pretīgas, groteskas, šausminošas, absurdas, neizprotamas, bet dažkārt pat gandrīz skaistas.

Tas ir skaisti, jo tas ir briesmīgi.

„Neglītuma vēsture” ir smaga lasāmviela burtiskā un pārnestā nozīmē. Drukāta uz kvalitatīva un bieza papīra tā droši var gozēties uz izturīga kafijas galdiņa. Grāmatas tēma nav tāda, ko ar prieku palasīt kādu stundu pirms gulētiešanas. Visticamāk vai nu tā uzdzīs riebumu, vai arī aizmigsiet, kas savukārt var draudēt ar kājas īkšķa vai deguna traumu (atkarībā no lasīšanas pozas pirms iemigšanas). Umberto Eko gājis pa enciklopēdijas ceļu, piedāvājot lielu gūzmu faktus un uzskates materiālus, bet maz analīzes, skaidrojumu un salīdzinājumu. Šai ziņā es vīlos, lai gan šo to jaunu uzzināju.

Grieķu kultūrā nevaldīja pārliecība, ka visai pasaulei jābūt skaistai, savukārt viduslaikos no teoloģiskā viedokļa viss bija skaists, tāpēc „pievilcīga kompozīcija un graciozas, teju vai baleta cienīgas kustības parādās ainās, kur cērt galvas, cepina uz restēm un nogriež krūtis”. (teiksim “Sv. Ursulas un tās pavadoņu mocības”) Tīksmināšanās par mocībām parādās vēlāk – 17. gs. glezniecībā. Savukārt velna pievilcības saknes meklējamas stāstos par eremītiem. Interesanti, ka kauna jūtas ir relatīvas – rietumu un austrumu kultūrām tās ir dažādas, tāpat arī tās mainās laikam ejot. Jo spēcīgākas kauna jūtas, jo spēcīgāk izpaužas to pretstats – neķītrais un bezkaunīgais. Piedauzīgais kļuva par pieklājīgas izklaides objektu 17. un 18. gs. brīvdomīgajā literatūrā. Savukārt daudzos 19.gs. beigu literatūras sacerējumos un 20.gs. avangardistu darbos neķītrais ieguva dominējošo lomu cīņā ar mietpilsoniskiem tabu.

Skaistuma un neglītuma svaros īpaši nežēlīgi vienmēr svērtas sievietes. No viduslaikiem līdz baroka laikmetam populārs bija sieviešu vituperatio (noķengāšanas) motīvs – sievietes neglītumu parādīja kā tās iekšējā ļaunuma un pavedināšanas spēju apliecinājumu. Ja kādā viduslaiku gleznā redzam veceni, tā visbiežāk simbolizē fizisku un morālu sabrukumu. Vairums sieviešu par raganām tika apsūdzētas tāpēc, ka bija ļoti neglītas. Jaunības kults pāri visam – jaunība nozīmēja skaistumu un šķīstību. Tai pašā laikā Svētie raksti ķermenisko skaistumu saistīja ar netiklību. Vēl renesanses laikā sievietes neglītums bija uzjautrinājuma un izsmiekla objekts. Gribas jautāt – kas gan mainījies šodien?

Nomācošā industriālā pasaule, lielpilsētu anonīmie un steidzīgie ļaužu pūļi, organizētas strādnieku kustības dzimšana, publicistikas uzplaukums un populāru turpinājumromānu publicēšana, deva aizsākumu tam, ko mūsdienās saucam par masu kultūru: mākslinieks visas šīs parādības uztvēra kā draudu paša ideāliem.

Vakardienas neglītais bieži kļūst par šodienas skaisto. Augstā kultūra sajaucas ar populārās kultūras produktiem, frivolais tiek pārvērsts par nopietno, nopietnais par frivolo, pārspīlējumi un atdarināšana mūs ievedusi kiča laikmetā.

Starp citu, vai zinājāt, ka džezs bija radies kā bordeļu mūzika? Un kā notvert vienradzi? Lūk, pamācība: „var notvert vienīgi, nosēdinot zem koka jaunavu un gaidot, līdz vienradzis, jaunavības smaržas pievilināts, atnāks un ieliks galvu tai klēpī”. Freidam te būtu ko teikt, vai ne?

Kopumā izglītojošs enciklopēdiska rakstura darbs, kas noderēs mākslas un kultūras vēstures studentiem nevis vidusmēra lasītājam.

Vērtējums: 3/5

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s