Ko es daru, kad nelasu

Krimuldas muižas pārvaldnieka ēka. Foto mans.

Te mēdzu diezgan stingri pieturēties pie grāmatām vai vismaz literārām tēmām un par citām lietām nerakstīt, bet nav jau tā, ka es brīvajā laikā tikai sēžu un lasu un neko citu nedaru. Pēdējā laikā pat tās citas lietas sanāk darīt vairāk un tāpēc te ieraksti top retāk. Ar laiku esmu sapratusi, ka visam jābūt līdzsvarā, nedrīkst krist galējībās.

Kopš esmu metusies uz braukšanu ar riteni un trenažieru zāles apmeklēšanu, līdzsvars dzīvē ir krietni uzlabojies. Vēl ir garumgaras pastaigas gar Gauju, braucieni uz jūru un kur nu vēl iegribas. Ejot var mierīgi vērot apkārtni, izgaršot tikko pļautas zāles smaržu, vērot kokus, puķes, apkārtni, vecas mājas, ieraudzīt melnu tauriņu ar tievu sarkanu strīpiņu gar spārnu malām. Ar riteni braucot pamani mazāk, ar mašīnu braucot redzi pavisam maz.

Šad tad parosos virtuvē ārpus ikdienišķo vakariņu gatavošanas pienākumiem. Ņemot vērā to, ka man ir pilna māja ar receptēm, tad rosīties vajadzētu biežāk. Ēst gatavošanā ir kaut kas meditatīvs. Beidzot nopirku mafinu formiņas. Iemācījos cept gardus banānu un rabarberu mafinus. Plānā ir pamēģināt kādu sāļo variantu. Kas to būtu domājis, ka tas ir tik viegli!

Šķiet jau rakstīju, ka Letterboxd parādīšanās manā dzīvē ir pamatīgi ietekmējusi filmu skatīšanos: no 40 filmām pagājušā gadā uz jau 43 filmām šogad. Skatāmo filmu sarakstā vēl 63 (!) filmas. Pati brīnos. No pēdējos mēnešos skatītam, atmiņā palikušas: “The Imposter” (lieliska dokumentālā filma par identitātes zagli), “Zero Dark Thirty” (komentārus neprasa), “Sightseers” (pilnīgi traka britu melnā krimināldrāma/komēdija), “Iron Man 3” (arī komentārus neprasa) un “All That Matters is Past” (kaut kas Norvēģijas gaisā ir tāds, kas velk uz vardarbību….). Par seriāliem gan tā neinteresējos, vismaz ne vasarā, tomēr tagad ir viens, kuram ar nepacietību gaidu katru jaunu sēriju – „Defiance”. Man mīļā zinātniskā fantastika, interesanti tēli, dažādas rases, katra sērija kā atsevišķs notikums, intrigas. Mana favorīte ir Deitraka (Datak Tarr) sieva Stahma.

Mūzika pārsvarā kalpo kā fons. Reizēm paniekojos ar Spotify , bet neesmu pat vēl tā kārtīgi noklausījusies jaunākos „Hurts” un „Instrumenti” albumus. Tāda apzināta mūzikas klausīšanās vairāk domāta ziemas vakariem. Braucienos mana šīs vasaras mūzika viennozīmīgi ir „The Baseballs”. Tāds pozitīvisma lādiņš. Bez blogiem varbūt nebūtu uzzinājusi par tādas grupas eksistenci. Tagad jau vispār bez austiņām ar autobusu nekur braukt nevar, jo šoferiem skan tikai LR 2 un tas nav priekš manis.

 

Bet nevar taču te visu ko sarakstīt un par grāmatām neparunāt. Maijā šķita, ka vispār nepaspēju neko izlasīt, tomēr vakar pabeidzu traki labo S. Oksanenas „Staļina govis”, kas kļuva par 40. no 80 šogad izlasāmajām grāmatām. Tātad puse no mērķa jau sasniegta. Pamazām pildu gada sākumā nospraustos apakšmērķus, bet konkrētus mēneša mērķus atmetu. Vasarai piederas liderīgāks dzīvesveids. Bookworm Bitches sezonālie izaicinājumi gan paliek, tie man dikti patīk. Vēl domāju rudens sākumā piedalīties R.I.P. (R.eaders I.mbibing P.eril) akcijā. Pat jau izdomāju divas lasāmās grāmatas: „We have always lived in castle” un Asmo dāvināto „Кладбищенские истории”.

Jūnijā sākās Coursera kurss par cilvēku attiecībām literārajos darbos. Šoreiz gan izlēmu aktīvi nepiedalīties, jo obligātās literatūras saraksts mani galīgi neiedvesmoja. Bez tam, ir taču vasara un man negribas vasaras vakarus pavadīt pie datora mēģinot sakarīgi izteikties 1000 vārdos angliski. Noskatīšos lekcijas un ar interesantāko varbūt padalīšos šeit, tāpat kā to darīju ar fantastikas un fantāzijas kursu.

Lustīgu, bet apdomīgu līgošanu, mīļie!