Tā precas imeretieši jeb Divi mēneši uz laukiem. Aleksandre Ebanoidze

Tā precas imeretiešiLiesma 1983. gads, 303 lpp.

Jauns un nabadzīgs skulptors Lado pa vasaru aizbrauc no Tbilisi uz dzimto ciematu pie vecmāmiņas Tebrones. Tur viņš drīz tiek pie darba – ciema priekšsēdētājs Sarkanais Simons pasūta skulptūru, Lado izvēlas attēlot jaunu meiteni, atrod modeli Nucu un ķeras pie darba vecmāmiņas kūtī iekārtotā darbnīcā. Kamēr Lado strādā, tikmēr ciematnieki visu tulko pa savam un pamazām jau gatavojas kāzām.

Mana „pilnīgi uz dullo” izvēle bibliotēkas gruzīnu autoru plauktā sanāca tīri laba un bailes no padomju gadu obligātās nodevas ideoloģijai izrādījās veltīgas. Notikumi risinās 1960-to gadu Gruzijā, bet politisko situāciju var tikai nojaust, tai netiek pievērsta uzmanība, nav jūtams uzspēlētais patoss par skaisto dzīvi Padomju Savienībā, tautu draudzību un piecgades plāniem. Tā vietā ir krāšņā Gruzijas daba, viesmīlīgie, skaļie, karstasinīgie cilvēki, vietējie tikumi un savdabīgas paražas. Caur jautriem atgadījumiem un komiskām situācijām parādītās problēmas drīzāk ir personīga rakstura nevis valstiska līmeņa. Imeretijā (kalnains novads Rietumgruzijā) smaržo vīnogas, kazenes un liepas, putas mezdama plūst kalnu upe, karsē saule un uz šī fona pa gaisu tiek mētātas rokas un skaļi vārdi. Kūsā enerģija un emocijas, tiek dzerts un ēsts.

Mēs sākām dzert vīnu, kā jau mūsu pusē pieņemts: tamada ielēja to divos pilnīgi vienādos kausos un pasniedza vīriešiem, kas sēdēja viņam abās pusēs. Viņi piecēlās, kājās stāvēdami, iztukšoja kausus, atkal pielēja pilnus un atdeva traukus kaimiņiem un tie savukārt tālāk, līdz kausi atgriezās pie tamadas.

Romānā spilgti parādītas jaunās un vecās paaudzes, pilsētnieku un laucinieku dzīves uzskatu atšķirības, kas beigās vieglprātīgo un gļēvo Lado noved muļķīgā situācijā. Viņš Nucas pozēšanā un kopējās pastaigās nesaskata neko vairāk par darbu un kopēju patīkamu laika pavadīšanu, bet vecmāmiņa, Nucas ģimene un pārējie ciematnieki uzskata savādāk – jau no paša sākuma Lado uzstājīgā vēlme atveidot Nucu ir bijis slēpts precību mājiens. Lado gan tā nedomā un izceļas pamatīgs tracis ar pierunāšanu, draudiem, bēgšanu un atvešanu atpakaļ. Lielā mērā notikumus uzkurina dažādi sīki pārpratumi, pārprasti mājieni un vārdi, un uzskatu atšķirības. Ko gan citu, ja ne par precību piedāvājumu, lai domā kārtīgs gruzīnu ģimenes galva Nino Besarions, kad pie viņa atnāk vecmāmiņa un dēla vārdā runā par viņa vienīgo meitu, īstu skaistuli? Liek padomāt cik viegli vari nonākt neveiklā situācijā, ja neņem vērā kultūras atšķirības, vai šajā gadījumā – vietējās paražas.

Brīžiem interesantāk par skulptora sapņošanu un mākslas darba radīšanas mokām bija atkāpes ciematnieku dzīvē. Kā Sarkanais Simons tika pie savas iesaukas, kā šerpais mežsargs kara gados ar dinamītu spridzinājis upē zivis, lai pabarotu vietējos iedzīvotājus, kā Nino ticis pie sava turīguma ar visādām spekulācijām un tādā garā.

Kopumā diezgan viegls un izklaidējošs, romāns nepretendē uz domu dziļumu un satura nozīmīgumu tādā līmenī lai to ievietotu kādā sarakstā, kurš noteikti jāizlasa.

Vērtējums: 3,5/5

Advertisements

One thought on “Tā precas imeretieši jeb Divi mēneši uz laukiem. Aleksandre Ebanoidze

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s