On the Island. Tracey Garvis-Graves

On the islandPenguin 2012, 347 lpp.

Kad trīsdesmitgadīgajai angļu valodas skolotājai Annai Emersonei piedāvā pavadīt vasaru Maldivu salās palīdzot mācībās septiņpadsmitgadīgajam T.J., kurš gan labprātāk pirmo vasaru pēc slimošanas pavadītu ar draugiem. Kad viņu lidmašīna cieš avārijā, viņiem laimējas nokļūt līdz neapdzīvotai salai. Izdzīvošana pāris dienas līdz viņus izglābs pārvēršas nedēļās un mēnešos, sagādājot dažādus pārbaudījumus sākot no vētras un beidzot ar bailēm par T.J. slimības atgriešanos. Laikam ejot Anna sāk satraukties vai lielākais pārbaudījums nebūs T.J. pieaugšana, no kalsna pusaudža pārvēršoties izskatīgā vīrietī.

Tu zini, ka esi pamatīgi aizrāvusies, kad iznirsti no dzīves Maldivu salā vēlā pēcpusdienā ar karstas dienvidu saules un okeāna brīzes sajūtu uz ādas un nesaproti, ko tu dari krēslainā istabā uz dīvāna. Tieši tā gadījās ar mani dienā, kad visa dzīve apstājas, jo nav elektrības. Autorei izdevies ļoti labs debijas romāns, kā radīts vasarai un romantiskām dvēselēm bez pārmērīga salduma. Pietiekoši viegls un humorīgs, bet tai pat laikā satraucošu izdzīvošanas pārbaudījumu pilns, kas neļauj romānam kļūt muļķīgam. Manuprāt, ļoti veiksmīga izvēle stāstījumu pamīšus veidot no Annas un T.J. skatupunkta, viegli pārvietojoties laikā, nevis mēģinot piefiksēt katru dienu.

Galvenā varone Anna man iepatikās uzreiz. Saprātīga, emocionāli stabila būtne, kura zina, ko vēlas. Ļoti patīkams tēls pēc pēdējā laika histēriskajām un neizlēmīgajām jaunajām un ne tik jaunajām sievietēm. Viņas neapmierinātību ar līdzšinējo dzīvi un neizlēmīgo draugu es daļēji varēju saistīt ar savu pieredzi. Nevienā brīdī neuzmācās šaubas par viņas rīcību. Līdzīgas izjūtas man ir par otru galveno varoni T.J., kurš romāna gaitā no pusaudža, kurš tikko atveseļojies no vēža, kļūst par iejūtīgu vīrieti, kurš caur dažām kļūdām ātri saprot, ko vēlas no dzīves. Viņi ir atšķirīgi, bet tai pašā laikā tik līdzīgi un viens otru lieliski papildina. Ja Anna vairāk pārdzīvo, grūtāk pielāgojas, tad T.J. ātri pierod pie jaunajiem apstākļiem un visu uztver bezrūpīgāk. Abi kopā viņi prot maksimāli izmantot savā labā ierobežotās iespējas. Sliecos piekrist Annai, ka viņa diez vai būtu izdzīvojusi 4 gadus uz salas, ja nebūtu T.J. (un tas pats attiecas uz T.J.). Vientulība var būt bīstama.

Bija dažas vietas, kad man šķita – tā nu ir pārāk veiksmīga apstākļu sakritība. Tā būtu problēma, ja vien autore nebūtu visu kārtīgi izplānojusi un tās veiksmes nebija nereālas. Tas, ka, piemēram, krastā pēc kāda laika tiek izskalots Annas koferis ar auskariem, drēbēm, lielu daudzumu šampūnu, ziepju un citiem piederumiem būtībā ir normāli, jo 1) tas ir fakts, ka mantas tiek izskalotas, 2) ir tikai normāli, ka tādas mantas ir sievietes koferī, it īpaši, ja uz salas, kur viņiem bija paredzēts pavadīt vasaru, nav nekā līdzīga Drogām. Daudz nereālāk sižetam būtu, ja pēkšņi uzpeldētu nezināmai personai piederošs koferis pilns ar visu viņiem vajadzīgo. Tas būtu pārāk viegli, tāds lēts triks. Cik reāli iespējami ir daži citi sīkumi, mani patiesībā neuztrauc, jo dzīvē mēdz notikt vēl nereālākas lietas.

Man patika cik uzmanīgi un palēnām tika risināta mīlas stāsta līnija. Tā pa īstam tā attīstās tikai pēdējā trešdaļā. Tur bija nedroša tuvošanās, pirmie skatieni, pirmie glāsti, kaisle, draudzība un satraukums par gadu atšķirību un kā to uztvers sabiedrība, šaubas par nākotni un atšķirtības periods, kas visu salika pa plauktiņiem. Kārtējo reizi pierādījās, ka gadu skaits ir tikai cipars uz papīra. Daudz svarīgāk, kas darās galvā un sirdī. Aizdomājos, kāpēc ir diezgan normāli, ka vecāki vīrieši salaiž ar jaunām meitenēm, bet kad to pašu dara jauns vīrietis un padsmit gadus vecāka sieviete, tas jau skaitās dikti amorāli. Konkrētas atbildes man nav, tā ir kaut kāda aizspriedumu un morāles normu miksēta mistērija. Jutos atvieglota par vieglo humoru, kas aizstāja citos romānos sastopamās cukurotās mīlnieku sarunas. Mīlestība vairāk tika parādīta darbos nevis vārdos.

“I don’t fit in your world.”
“Neither do I,” he said, his expression tender yet resolute. “So let’s make our own. We’ve done it before.”

Ja jāsalīdzina ar kādu citu romānu, tad man prātā nāk „The Edge of Never”. Patiks romantiskās literatūras cienītājām, kuras meklē nesamocītus sižetus un nesamocītas attiecības.

Vērtējums: 5/5

[upd] Latviski: “Uz salas”, izdevusi Zvaigzne ABC 2014. gadā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s