Mirušie nepiedod. Ieva Melgalve

Mirušie nepiedodZvaigzne ABC 2013. gads, 272 lpp.

Mazā kalnu pilsētiņā Brugā, kuru pārvalda magi, ierodas ceļotāja Vega. Otrā rītā viņa tiek atrasta blakus mirušam magam. Vai tā ir slepkavība? Un kā vispār iespējams nogalināt magu? Vai tiešām no raktuvēm atgriežas mirušie, lai atriebtos par seniem pāri darījumiem. Tā īsti atbildes vēlas noskaidrot tikai pati Vega. Pamazām atklājas slēptas kaislības, seni nodarījumi un mierīgā pilsētiņas idille sāk brukt.

Es fantāzijas darbiem pieeju ar lielāku piesardzību nekā citiem žanriem un dažādu iemeslu dēļ mana piesardzība dubultojas, kad runa ir par latviešu autoru darbiem. Ieva Melgalve nekad nav bijusi manā redzeslokā, bet es ļāvu sevi pārliecināt ar Bārbalas Simsones teikto, ka šī ir intelektuāla fantāzija, un romāna anotācija bija pietiekoši vienkārša, lai varētu apjaust tajā piedāvāto sižetu. (Bieži fantāzijas grāmatu anotācijas iemet tik sarežģītā pasaulē ar neizrunājamiem varoņu vārdiem, ka vispār nav skaidrs, ko tikko izlasīji.) Bez tam tika rakstīts, ka autore izvairījusies no klišejām. Tā nu es piekritu izdevniecības laipnajam piedāvājumam un pašai par pārsteigumu izlasīju romānu vienā pēcpusdienā.

Par tām klišejām lai spriež tie, kuri izlasījuši kaudzēm fantāzijas grāmatu par izdomātām pasaulēm. Man patika, ka autore nav sarežģījusi lietas. Katrā kalnu ielejā atrodas nelielas nošķirtas karalistes ar savu karali, magu spējas ir vairāk balstītas uz emociju pārvaldīšanu, telepātiju un acu apmānu, nevis kādām iespaidīgām burvestībām. Magi barojas no cilvēku klātbūtnes un uztur vispārēju apmierinātības un vienotības sajūtu tautā. Šķiet, ka visi ir laimīgi, tomēr kāds mags tiek nogalināts un, Vegai pamazām mēģinot atšķetināt notikušo, atklājas slēptas kaislības, pārdzīvojumi, dusmas, vientulība un izvēles trūkums. Izrādās, ka pilsētiņa tāds zelta būris vien ir. Jāsaka, ka pirmajā brīdī es Vegas izvēli nesapratu. Man vajadzēja kādu brīdi, lai aptvertu kāpēc viņai šāda mierīga labklājība nav pieņemama. Vai mēs izejam uz kompromisiem, meklējam ērtus attaisnojumus savai darbībai vai bezdarbībai, vai tomēr nepakļaujamies, saglabājam pašcieņu, neatkarību, ideālus un ejam pa grūtāko ceļu, kas sniedz gara brīvību? Jeb tā ir vienkārši bēgšana no sevis un citiem?

Vispār ar „Mirušie nepiedod” ir tā savādi. Nespēju atrauties no grāmatas, bet pēc izlasīšanas pirmajā brīdī domāju – ļoti ok, bet ne tāda, ko es gribētu saglabāt savā grāmatplauktā (maz vietas *skumji nopūšas*). Tomēr izlasīto nespēju aizmirst, ik pa laikam domās pie tā atgriezos un pamazām man romāns patīk aizvien vairāk. Vajadzēs no plaukta izmest ko citu…. Varbūt, ka vajadzētu pārlasīt, jo man ir sajūta, ka kādas nianses esmu palaidusi garām. Man šķiet, ka Vega ir labi izdevies tēls – stipra, spējīga pieņemt grūtus lēmumus, izmisusi, vientuļa, iekšēju konfliktu plosīta, gudra, vērīga, ar potenciālu mīlēt, ja vien ļausies šīm jūtām. Es labprāt lasītu par Vegas turpmākajām gaitām vai viņas bērnību.

Tu nespēj piedot, tu nespēj aizmirst. Tāpēc tu aizej. Un ceri, ka pāries.

Diemžēl, dažkārt varoņu rīcība šķita pārāk….kā to lai tā labāk pasaka….”pašsaprotama”. Tā it kā viņiem viss būtu skaidrs un lasītājam nav obligāti jāsaprot. Viņi kaut ko dara, kaut kur steidzas, pārlec no notikuma uz notikumu. Pietrūka pagātnes fona, lai saprastu kāpēc viss notiek tā kā notiek. Bet varbūt tas tieši ir labi. Liek domāt, analizēt izjūtas. Nav jau viss jāielej lasītājam ar karoti mutē. Domāju tāpēc pēc pārdomu laika man romāns patīk labāk nekā sākumā un šķiet maģiskāks, dziļāks. Ja autore gribētu, ir pietiekoši daudz neatbildētu jautājumu, dažādu iespējamību (kāda izaug Ange, kā un vai turpinās Vegas sarežģītā saikne ar Zaku, kā klājas Vegai, kāpēc magi nedrīkst slēpt savas spējas un kas notiek, ja tā dara, un tā tālāk, ), ko attīstīt nākamajā grāmatā un pārvērst to par sēriju.

Neskatoties uz dažām niansēm, kuras man gribētos citādāk, kopumā “Mirušie nepiedod” ir ļoti patīkams fantāzijas romāns, kurš mani savaldzināja, rosināja iztēli, ne reizi nelika justies neveikli autores vai varoņu dēļ un atstāja ar sajūtu – gribu vēl. Domāju, ka romāns noteikti patiks fantāzijas cienītājiem.

Vērtējums: 4/5

4 thoughts on “Mirušie nepiedod. Ieva Melgalve

  1. Paldies🙂 Tu nevari iedomāties, kā manipriecē tas, ka nav neveiklības sajūtas – es pati to bieži esmu piedzīvojusi, un ļoti negribētos kādam to sagādāt ar savu grāmatu.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s