Why You No Scream Viva?! My Big Mexican Adventure That Taught Me How to Live, Love, and Laugh Again. Brooke Martellaro

VivaHugo House Publishers 2013, 222 lpp. 

Atmiņas par škiršanās un atgūšanās procesu un jaunas dzīves meklējumiem Meksikas kūrortā. Autore iepazīst sevi un citus cilvēkus, mēģina uzsākt savu biznesu un atklāj, ka dzīve paradīzē tomēr var spēcīgi atšķirties no izsapņotā.

Cilvēka atgūšanās process pēc kāda smaga dzīves trieciena ir intriģējošs temats. Pie tam, autore mani solīja aizvest uz Meksiku. Nolēmu, ka vajadzētu būt labai grāmatai un ķēros klāt. Nav jau tā, ka vīlos, tomēr man ir sajūta, ka kaut kādā mērā tiku apmānīta.

Vispirms par labo. Man ļoti patika grāmatas vidusdaļa, kurā autore apraksta dzīvokļa meklēšanu Meksikas kūrortā, tā iekārtošanu, pārcelšanos un mēģinājumus uzsākt savu īpašumu apsaimniekošanas biznesu. Viņa ir pārāk naiva savos četrdesmit gados, pārāk aizrāvusies ar savu sapni par dzīvi paradīzē, pārāk uzticās cilvēkiem un tāpēc nākas piedzīvot dažas nepatīkamas mācības, kas pamazām viņai atver acis uz reālo dzīvi un liek kritiskāk izvērtēt apkārtējos cilvēkus.

Visiting paradise and living in paradise are two totally different experiences.

Tagad par visu pārējo. Man piemīt niķis izlasīt grāmatu priekšvārdus. Šoreiz autore savā priekšvārdā norādījusi, ka daži notikumi ir izdomāti, lai paspilgtinātu viņas tā laika izjūtas vai palīdzētu atspoguļot tādu atziņu vai iespaidus. It kā labi, ka viņa godīgi pasaka, ka viss grāmatā aprakstītais nav 100% patiesība, tomēr man tas lika visu laiku apšaubīt katru teikumu. Vai tiešām nekustamo īpašumu aģents bija tāds rasists, vai tiešām viņas ar draudzeni restorānā viesmīļiem atstāja savas biksītes, vai tiešām bija tāds brīdis?….Nav jau tā, ka citi savās atmiņās nemānās, tomēr viņi ļauj lasītājam noticēt, ka viss ir patiess nevis manipulācija labākam rezultātam. Tad vēl grāmatas sākumā viņas vairāku mēnešu histērija pēc šķiršanās šķita mākslīgi uzspēlēta. Iespējams, ka autore pati mocījusies ar grāmatas sākumu, jo tagad dzīvo ar pilnīgi citām emocijām un bijis grūti rekonstruēt šo skumjo dzīves posmu. Savukārt grāmatas beigas ar pēkšņām intuitīvām dzīves gudrību atklāsmēm un no okeāna skrejošo nesen mirušā suņa garu gandrīz lika smieties.

Tātad, vidus daļa bija laba, bet viss pārējais šķita mākslīgi izkalkulēts – sākumā, lai aizkustinātu, izraisītu līdzjūtību, pēc tam, lai parādītu kā autorei izdevies tapt gudrākai un kāpēc tagad viņai ir visas tiesības vadīt dzīves kvalitātes uzlabošanas un biznesa uzsākšanas pamācību kursus (es te vispārinu, bet ar kaut ko tamlīdzīgu viņa tagad nodarbojas). Vēl bija radies iespaids, ka būs vairāk runas par Meksiku, bet viņa netiek tālāk par Playa del Carmen un kaut kādām maiju celtņu drupām. Priekš manis šīs atmiņas nešķita tik patiesas un godīgas, kādām tām vajadzētu būt. Un tad vēl tā suņu vārdošana…. Es negribu teikt, ka nekas tāds nav iespējams, jo pasaule ir pilna ar savādām lietām un mēs droši vien nezinām pat pusi no tā visa, tomēr laikam esmu pārāk skeptiska, lai šoreiz noticētu tādam veidam kā to pasniegusi autore.

Varbūt tās ir tikai manas uztveres īpatnības, tāpēc teikšu tā: varat lasīt, ja ir interese par (ceļojumu) atmiņu žanru un viss labākais jau ir izlasīts.

Vērtējums: 2,5/5

2 thoughts on “Why You No Scream Viva?! My Big Mexican Adventure That Taught Me How to Live, Love, and Laugh Again. Brooke Martellaro

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s